Astronomi izmeklē gigantiskas zvaigznes pēkšņo pazušanu (13)

Ja šī teorija ir pareiza, tad tas būtu pirmais piemērs, kad kāds tik milzīgs objekts kosmosā savu dzīvi beidz tādā veidā, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”. 

Tiesa, pastāv vēl viena iespēja, kas skaidrotu notikušo, proti, objekta spožumu, iespējams, mazinājis putekļu mākonis. 

Šī zvaigzne atrodas 75 miljonus gaismas gadu lielā attālumā Kinmana pundurgalaktikā, Ūdensvīra zvaigznājā. Tā pieder jeb piederēja mainīgo gaiši zilo zvaigžņu tipam un bija 2,5 miljonus reižu spožāka par Sauli. Šāda veida zvaigznes ir nestabilas, dramatiski maina savu spektru un spožumu. 

Starp 2001. un 2011. gadu vairākas astronomu komandas ir pētījušas masīvo zvaigzni, secinot, ka tā ir vēlā savas evolūcijas fāzē. Kinmana pundurgalaktika ir pārāk tālu no mums, lai astronomi varētu redzēt individuālas zvaigznes, tomēr ir iespējams identificēt dažu atsevišķu zvaigžņu pazīmes. 

2019. gadā pētnieku komanda no Dublinas ķērās klāt Kinmana pundurgalaktikai, lai atklātu vairāk par to, kā beidzas masīvu zvaigžņu mūžs. Tomēr, kad viņi pret debesīm pavērsa Ļoti lielo teleskopu, viņi masīvās zvaigznes pazīmes vairs nespēja ieraudzīt. 

“Mēs bijām pārsteigti, kad atklājās, ka zvaigzne ir pazudusi! Tas būtu ļoti neparasti, ja zvaigzne pazustu, neradot spožu supernovu,” komentēja pētnieks Endrjū Alans. 

Senākie novērojumi parādīja, ka zvaigzne piedzīvo gigantiskus izvirdumus, kad no tās pazūd liels materiāla daudzums. Šie izvirdumi, uzskatīja zinātnieki, beidzās ap 2011. gadu. 

Zinātnieku izstrādātie modeļi liecina, ka zvaigznes spožumu varētu būt mazinājis arī putekļu mākonis, tomēr pastāv iespēja, ka zvaigzne pārvērtusies par melno caurumu, nepiedzīvojot supernovu. 

Ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai noskaidrotu, kas patiesībā notika ar zvaigzni.