Uz Zemes ir vieta, kur kļūst aukstāks, nevis siltāks (15)

Šis “aukstais burbulis” tiek pētīts kopš tā atklāšanas 2015. gadā, tomēr okeāna cirkulācijas sarežģītā daba liedz to viegli izskaidrot. Jaunā pētījumā noskaidrots, ka šā fenomena iemesls nav tikai viens.

Zinātnieku komanda no Maksa Planka institūta Vācijā, lai simulētu dažādas konfigurācijas un saprastu, kura no tām atbilst aukstajai okeāna daļai, izmantoja ilgtermiņa klimata modelēšanu.

Viens no identificētajiem faktoriem nebija nekāds pārsteigums un balstījās uz iepriekšējajiem pētījumiem, kuros aprakstīta “Atlantijas meridionālā straume” (AMOC), kas kopš 20. gadsimta vidus ievērojami vājinājusies.

Parasti šī straume no tropiskajiem reģioniem blakus Meksikas straumei paņem siltos un sāļos virsmas ūdeņus, to vietā atnesot aukstākus ūdeņus no kūstošajiem ledājiem. Tieši kas licis šai straumei vājināties, joprojām nav īsti skaidrs. Daži modeļi liecina, ka vainojami varētu būt ledāju ūdeņi no Grenlandes un globālā temperatūras paaugstināšanās.

Augstākas gaisa temperatūras liek okeāna straumēm būt ātrākām, savukārt saldūdens no kūstošajiem ledājiem un lietus var kavēt šīs straumes, ūdens virsējo slāni padarot mazāk sāļu.

Lai pārbaudītu saikni starp Zemes klimatu un “auksto burbuli”, zinātnieki jaunajā pētījumā izmantoja detalizētu planetāro klimata modeli. Simulācijas, kas balstījās uz šo modeli, ļāva zinātniekiem novērot, ka ienākošie aukstie ūdeņi rada zemus mākoņus, kas ūdens virsmu atdzesē vēl vairāk.

Tālāk zinātnieku komanda pārbaudīja vēl vienu scenāriju un noskaidroja, ka dažādu sarežģītu iemeslu dēļ subpolārās straumes kļūst ātrākas, aiznesot no “AMOC” straumes siltumu.

Joprojām ir daudz jāpaveic, lai nonāktu pie patiesā skaidrojuma un iemesliem.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Climate Change”.