Aicina pieminēt 1941. gadā čekas nogalinātos Latvijas iedzīvotājus (15)

Viņa pavēstīja, ka Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada jūlija sākumam mēdz dēvēt par "Baigo gadu". Apmēram gadu ilgajā posmā okupācijas vara politiskā režīma nomaiņu ieviesa ar smagām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem.

Līdzās masu deportācijai, ko sarīkoja 14. jūnijā, arī visa gada laikā notika Latvijas iedzīvotāju aresti un nogalināšana. Līdz šim ir zināms par vismaz 3745 Latvijas iedzīvotāju arestiem un 400 nogalināšanas gadījumiem.

Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941. gadā. Īsi pirms okupācijas varas bēgšanas uz Padomju Savienību Valsts drošības tautas komisārs Semjons Šustins uzrakstīja rezolūciju uz apcietināto saraksta: "Sociālās bīstamības dēļ - visus nošaut".

Šie cilvēki bija arestēti dažas dienas pirms kara, un tos vairs nevarēja paspēt aizvest uz Krieviju. Tā saucamais "Šustina saraksts" un arī otrs saraksts, ko parakstījis čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers, tagad atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Jansone skaidroja, ka noziegums Centrālcietumā atklājās pēc padomju varas bēgšanas - 1941. gada 1. jūlijā, kad Rīgu ieņēma vācu karaspēks. 4. jūlijā, atrokot divas bedres cietuma teritorijā, tika atrasti 98 nošauti vīrieši, no kuriem drīz atpazina 69. Vienu vīrieti atrada vēlāk.

Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas 6. jūlijā guldīja Rīgas Meža kapos, aizsākot veidot "Balto krustu" kapulauku. Informācijas par pārējiem nogalinātajiem nebija, līdz 2013. gada Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane sāka savu pētījumu.

Vēsturniecei ir izdevies uzzināt visu bojā gājušo vārdus, papildināt biogrāfiskas ziņas un iegūt lielākās daļas bojā gājušo cilvēku fotogrāfijas. Nogalināto vidū bija 78 latvieši, septiņi krievi, septiņi ebreji, četri vācieši, polis un norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma.

2006. gada novembrī "Balto krustu" kapulaukā atklāja memoriālu "Ēna", ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā iemiesoja tēlnieks Jānis Karlovs.

Ik gadu 6. jūlijā "Baltajos krustos" un pēdējos gados arī Stūra mājā notiek atceres sarīkojumi. Šogad muzejs aicina godināt nogalināto piemiņu, ņemot vērā epidemioloģisko drošību, un individuāli nolikt ziedus piemiņas vietā.

Lai vairāk uzzinātu par čekas noziegumiem Latvijā, interesenti ir aicināti apmeklēt muzeja izstādi Stūra mājā.