Pētniece: Aptuveni divas trešdaļas no remigrantiem arī pēc trim gadiem paliek Latvijā

Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, četru gadu laikā Latvijā atgriezās aptuveni 17 000 cilvēku, no kuriem 2019.gadā aizvien Latvijā bija palikuši ap 13 000. Mieriņa akcentēja, ka triju gadu laikā pazudusi aptuveni trešdaļa remigrantu, tomēr nevar izslēgt, ka viņi neatgriezīsies vēlreiz.

Datu, kas norādītu, ka arvien vairāk cilvēku atkārtoti aizbrauc, neesot, uzsvēra Mieriņa, skaidrojot, ka viņas kolēģa pētnieka Mihaila Hazana veiktais pētījums pierāda, ka cilvēki arvien mazāk vēlas atkārtoti aizbraukt prom, ņemot vērā, ka 2016.gadā to vēlējās aptuveni 40% remigrantu.

"Situācija uzlabojas. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ir atgriezušies no ārvalstīm, tāpēc jāmaina naratīvs, ka neviens neatgriežas Latvijā. Viņi atgriežas!" uzsvēra LU pētniece.

Pētījuma "Diasporas apjoma novērtējums" veicējs Hazans skaidroja, ka iegūt precīzus skaitļus par kopējo diasporas apjomu pasaulē, kā arī pa valstīm un valstu grupām esot ļoti grūti, tomēr balstoties uz 2020.gada sākumā iegūtajiem datiem, uzskatāms, ka ārzemēs dzīvo aptuveni 500 000 esošo vai bijušo Latvijas valstspiederīgo un viņu pēcteču, kā arī Latvijā dzimušu cilvēku.

Šajā skaitlī iekļautas arī emigrantu nākamās paaudzes, kurām ir latviešu saknes, kā arī tie cilvēki, kuri sevi uzskata par latviešiem, piebilda LU pētnieks.

Iegūtie dati norāda, ka Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīs dzīvo aptuveni 400 000 latviešu, ES - 226 000, ESAO dalībvalstīs, kuras atrodas ārpus ES - 156 000, bijušās Padomju Savienības valstīs - 95 000, Norvēģijā, Šveicē un Islandē - 18 000, savukārt pārējā pasaulē mītot aptuveni 3000 latviešu.

Abu minēto pētījumu ziņojumi būs pieejami arī mājaslapā "

Kā ziņots, Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru šodien prezentēja jaunākos diasporas pētījumus "Diasporas apjoma novērtējums" un "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas".

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, diasporas apjoms ir diasporas politikas pamatā, taču dažādu apstākļu dēļ tas nav viegli novērtējams. Gadu gaitā publiskajā telpā bieži izskan atšķirīgi diasporas apjoma novērtējumi ar vai bez atsaucēm uz dažādu institūciju un pētnieku grupu publikācijām, kurās tiek novērtēts nevis diasporas apjoms konkrētajā gadā, bet migrācijas rezultātā zaudēto Latvijas valstspiederīgo skaits jeb negatīvais migrācijas saldo, kas tiek maldīgi interpretēts kā diasporas apjoms.

Pētījums "Diasporas apjoma novērtējums" pārskata līdzšinējās diasporas un remigrācijas apjoma novērtējumu pieejas, to priekšrocības un trūkumus, kā arī izaicinājumus, kas saistīti ar precīzu migrācijas plūsmu un diasporas apjomu novērtējuma mūsdienās.

Pētījums sniedz aplēsi par pašreizējo diasporas apjomu, kā arī emigrāciju un remigrāciju. Pētījums ietver kopējo skaitlisko novērtējumu, kā arī emigrācijas un remigrācijas apjomu dažādu gadu, valstu un galveno demogrāfisko grupu griezumā, norādīja ministrijā.

Savukārt pētījums "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas" sniedz informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, lai veicinātu diasporas pārstāvju līdzdalību diasporas organizācijās.