Kas bija latviešu "Mata Hari" - Austra Ozoliņa-Krauze? (3)

Austras Ozoliņas-Krauzes pret vāciešiem vērstā propaganda bijusi tik iespaidīga, ka to ziņojumos minēja pat Vācijas vēstniecība Bernē.

Tuvā draudzība ar Beļcovu un atbalstu programmas

1921. gadā Austra Ozoliņa-Krauze atgriezās Rīgā. Šeit viņa uzreiz iepazinās ar nesen uz Latviju atbraukušo Aleksandru Beļcovu un uz nākamajiem 10 gadiem kļuva par mākslinieces tuvu draudzeni un finansiālo atbalstītāju.

"Austrai bija romantiskas jūtas pret Aleksandru. To var saprast no sarakstes. Austra viņai arī atzinās savās jūtās. Cik ciešas attiecības bijušas, grūti spriest," vērtē Jevsejeva.

No 1922. līdz 1924. gadam Austra Ozoliņa-Krauze sponsorēja politiski satīriskā žurnāla “Ho-Ho” izdošanu. Tajā feļetonus un rakstus publicēja tā laika redzamākie rakstnieki un dzejnieki, savukārt mākslinieki – pārsvarā Rīgas grupas dalībnieki, to skaitā Aleksandra Beļcova un Romans Suta – saņēma honorārus par karikatūrām un šaržiem.

1924. gadā Austra Ozoliņa-Krauze finansiāli atbalstīja porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”. Tieši viņai piederošajā namā Lāčplēša ielā atradās darbnīca un salons, kur mākslinieki pārdeva savu produkciju. Turpat viņi visi arī dzīvoja: pati Austra un “Baltara” dalībnieki – Aleksandra Beļcova ar Romanu Sutu, Sigismunds Vidbergs ar savu ģimeni.

Pateicoties draudzenes palīdzībai, Beļcovai 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē izdevās aizbraukt uz vienu no Eiropā labākajām klīnikām tuberkulozes slimniekiem Dienvidfrancijā.

Tajā laikā Aleksandra un Austra bija burtiski nešķiramas. Ne velti daudzos Beļcovas pašportretos kā savdabīgs alter ego fonā redzams Austras profils.

Top romāni. Azartspēles atņem visu

Ne tikai Beļcovai Franču Rivjēra deva radošu iedvesmu un atspoguļojās daudzos gleznojumos un zīmējumos. Īrētajā villā Vansā tapa Austras romāns “Virpuļu durvīs”, kurā aprakstīta krievu emigrantu dzīve Francijā. Tieši Francijā Austra strādāja arī pie lugas “Katrīna” par Napoleona sievu Mariju Vaļevsku.

1929. gadā Austra Ozoliņa-Krauze oficiāli tika atzīta par bankrotējušu. Par iemeslu tam varēja būt Austras kaisle pret azartspēlēm. Iespējams, ka finansiālu grūtību dēļ Austra 30. gados tika savervēta vismaz diviem izlūkdienestiem.

No 1935. gada viņa pastāvīgi dzīvojusi Parīzē. Tur darbojusies kā politiski kreisās "Baltijas tautu miera un brīvības aizsardzības komitejas" sekretāre.

Spānijas pilsoņu kara laikā (1936-1939) darbojusies Starptautiskajā pretfašisma komitejā un Spānijas palīdzības komitejā.

Padomju okupācijas laikā atgriezusies Latvijā. 1941. gada 11. jūlijs: sākoties vācu okupācijas laikam, dzīvi beigusi pašnāvībā.

"Varētu spriest – ja viņa izdarīja pašnāvību pirms vāciešu ienākšanas, tas nebija vācu [izlūkdienests]. Pieļauju – kaut kādi komunistiskie spēki bija iesaistīti. Fakts, ka viņa darbojās aktīvi kā komuniste 30. gados. Varbūt kādi kontakti ar franču komunistiem, iespējams, krievu. Pieļauju, ka arī Ulmaņa režīms. Bet tur ir pretrunīgas ziņas," atzīst Jevsejeva.

“Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”

No 2020. gada 7. jūlija līdz 2021. gada 30. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”.

Izstādē tiek eksponēti Austras Ozoliņas-Krauzes portreti, viņas dokumenti, fotogrāfijas un manuskripti no Rakstniecības un mūzikas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātkolekcijām.