"Viena lieta, ko saka mūsu klienti, gan tie, kas ir biržā, gan tie, kas domā par pievienošanos biržai, ko saka arī starpnieki - investīciju bankas un brokeri -, ka pēdējo gadu laikā Eiropa ir piedzīvojusi milzīgu regulācijas vilni. Viena no lietām, ko mēģinājām uzsvērt ziņojumā, ka ir nepieciešams vienkāršot regulējumu. Ir daudzas prasības, kas nav saprotamas ne uzņēmumiem, ne investoriem. Tad ir jautājums, kā vārdā mēs kādu informāciju atklājam un kādēļ tieši šādā formātā, jo beigās ieguvējs nav neviens, ir tikai ļoti daudzas prasības," sacīja Auziņa-Melalksne.
Viņa minēja, ka eksperti vienojušies arī par nepieciešamību ievērot proporcionalitāti prasībās dažāda lieluma tirgus dalībniekiem.
"Sadaļas izstrādē, kurā arī es piedalījos, nonācām pie secinājuma, ka ir jādefinē, kas tad ir mazais un vidējais uzņēmums. Katrā ES dalībvalstī šis mazā un vidējā uzņēmuma definējums atšķiras. Mēs nonācām pie secinājuma, ka mazais un vidējais uzņēmums ir uzņēmums līdz viena miljarda eiro tirgus kapitalizācijai. Piemēram, Baltijas valstīs, manuprāt, nav neviena uzņēmuma, kura tirgus kapitalizācija ir miljards eiro. Līdz ar to visi mūsu uzņēmumi Eiropas kontekstā ir mazie un vidējie uzņēmumi. Šī definīcija ir svarīga, lai nākotnē, kad domājam par prasībām, mēs saprastu, ka tas, kas der 100 miljardu kapitalizācijas gadījumā, nederēs uzņēmumiem ar mazāk nekā miljarda eiro kapitalizāciju," uzsvēra "Nasdaq Riga" vadītāja.