Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu regulācijai ir jākļūst vienkāršākai un proporcionālākai pret mazākiem uzņēmumiem, jo pašlaik vienādas prasības tiek attiecinātas gan pret milzīgiem koncerniem, gan nelielām kompānijām, kuru akcijas vai obligācijas tiek kotētas biržās, intervijā aģentūrai LETA pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, kura piedalījās ekspertu ziņojuma izstrādē par ES kapitāla tirgus savienības izveides iespējām.
"Nasdaq": Eiropas kapitāla tirgu regulācijai jākļūst vienkāršākai un proporcionālākai pret mazākiem uzņēmumiem
"Viena lieta, ko saka mūsu klienti, gan tie, kas ir biržā, gan tie, kas domā par pievienošanos biržai, ko saka arī starpnieki - investīciju bankas un brokeri -, ka pēdējo gadu laikā Eiropa ir piedzīvojusi milzīgu regulācijas vilni. Viena no lietām, ko mēģinājām uzsvērt ziņojumā, ka ir nepieciešams vienkāršot regulējumu. Ir daudzas prasības, kas nav saprotamas ne uzņēmumiem, ne investoriem. Tad ir jautājums, kā vārdā mēs kādu informāciju atklājam un kādēļ tieši šādā formātā, jo beigās ieguvējs nav neviens, ir tikai ļoti daudzas prasības," sacīja Auziņa-Melalksne.
Viņa minēja, ka eksperti vienojušies arī par nepieciešamību ievērot proporcionalitāti prasībās dažāda lieluma tirgus dalībniekiem.
"Sadaļas izstrādē, kurā arī es piedalījos, nonācām pie secinājuma, ka ir jādefinē, kas tad ir mazais un vidējais uzņēmums. Katrā ES dalībvalstī šis mazā un vidējā uzņēmuma definējums atšķiras. Mēs nonācām pie secinājuma, ka mazais un vidējais uzņēmums ir uzņēmums līdz viena miljarda eiro tirgus kapitalizācijai. Piemēram, Baltijas valstīs, manuprāt, nav neviena uzņēmuma, kura tirgus kapitalizācija ir miljards eiro. Līdz ar to visi mūsu uzņēmumi Eiropas kontekstā ir mazie un vidējie uzņēmumi. Šī definīcija ir svarīga, lai nākotnē, kad domājam par prasībām, mēs saprastu, ka tas, kas der 100 miljardu kapitalizācijas gadījumā, nederēs uzņēmumiem ar mazāk nekā miljarda eiro kapitalizāciju," uzsvēra "Nasdaq Riga" vadītāja.
Tāpat viņa norādīja, ka ES kapitāla tirgos ir jāpiedāvā mazajiem uzņēmumiem izaugsmes ekosistēma, jo bieži vien investori interesējas tikai par lielu un zināmu kompāniju vērtspapīriem, kā arī citādi jāveicina interese par mazākiem uzņēmumiem.
Ziņojumā arī norādīts, ka Eiropas kapitāla tirgu savienības izveides nozīmību īpaši parāda tieši Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze.
"Uzņēmumiem ir nepieciešams finansējums un šobrīd lielākoties uzņēmumi ir atkarīgi no banku finansējuma. Bankām ir savi riski, tādēļ ir nepieciešami jauni instrumenti - akciju un obligāciju emisijas ir tā iespēja, ko var izmantot daudz efektīvāk. Mēs redzam Eiropā, ka ir šie otrreizējie piedāvājumi, arī akciju tirgi pēc Covid-19 pirmā viļņa ir atkopušies, biržas indeksi ir gandrīz atpakaļ tur, kur bija pirms šīs krīzes. Tas nozīmē to, ka investori ir gatavi investēt un uzņēmumiem ir jādod šī iespēja," uzsvēra Auziņa-Melalksne.
Jaunākais ekspertu ziņojums par ES kapitāla tirgus savienības izveides iespējām tika publiskots jūnija vidū. Iecere paredz, ka līdzīgi banku savienībai Eiropā ir jāveido arī kapitāla tirgu jeb biržu savienība, lai sekmētu tirdzniecību ar akcijām un obligācijām un dotu lielāku iespēju uzņēmumiem piesaistīt finansējumu arī šādi. Tomēr līdz šim praktiska savienības veidošana nav sākusies.