Arī Inčukalna pašvaldība vērsīsies Satversmes tiesā par novada sadalīšanu

Vakar, 6.jūlijā, ārkārtas sēdē klātesošie Inčukalna novada pašvaldības deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumu vērsties ar pieteikumu ST, lūdzot vērtēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību Satversmes tiesību normām.

Inčukalna novada pašvaldības vadītājs Aivars Nalivaiko akcentē, ka, izstrādājot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, saistībā ar plānotā Ropažu novada izveidošanu nav bijušas ne tikšanās, ne diskusijas ar iesaistīto novadu iedzīvotājiem un šo pašvaldību vadītājiem. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nav saņemts skaidrojums ne par nākotnes plāniem, ne robežām.

Naļivaiko atgādina, ka pašvaldības princips prasa, lai katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā būtu iespējas iepazīties ar paredzamo grozījumu projektu un to apspriest, šajā procesā pēc iespējas iesaistot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājus, kā arī, pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt attiecīgu pašvaldības domes lēmumu. No minētā secināms, ka vietējā pašvaldība vislabāk spēj aizstāvēt iedzīvotāju tiesiskās intereses, pārzina un spēj apmierināt savu iedzīvotāju prasības un vēlmes.

2019.gada 23.septembrī Inčukalna novada dome ārkārtas sēdē pieņēma zināšanai Inčukalna novada iedzīvotāju aptaujas, kas notika laika posmā no 2019.gada 22.augusta līdz 2019.gada 12.septembrim, rezultātus. Dome lēmumā konstatēja, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 82% iedzīvotāju, kas piedalījās aptaujā un kuru viedokļi tika līdzskaitīti, ir pret VARAM pašlaik piedāvāto teritoriālo reformu, proti, atbalsta nedalītu Inčukalna novadu un vēlas Inčukalna novadu saglabāt kā patstāvīgu teritoriālo vienību. 

Ņemot vērā minētos aptaujas rezultātus, Inčukalna novada dome nolēma neatbalstīt VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas paredz Inčukalna pagastu, Krimuldas, Mālpils un Siguldas novadu apvienošanu un par administratīvo un attīstības centru noteikt Siguldu, bet Vangažu pilsētu apvienot ar Garkalnes, Ropažu, Stopiņu novadiem un par administratīvo un attīstības centru noteikt Ulbroku, norāda Naļivaiko.

Inčukalna novada pašvaldības dome konstatējusi, ka neviens no līdzšinējiem domes lēmumiem un priekšlikumiem netika pienācīgi izvērtēts un apspriests, tādējādi neveicot pienācīgas konsultācijas ar vietējo kopienu un vietējo varu, kā rezultātā administratīvi teritoriālās reformas gaitā Inčukalna novads nesaglabā savu teritoriālo vienotību un to šķeļot.

Inčukalna novada pašvaldības piesaistītais zvērinātais advokāts Artis Stucka Inčukalna novada domes deputātiem klāstīja, ka Inčukalna novada pašvaldības gadījums ir vienas no trim unikālajiem gadījumiem, kas paredz pašvaldību sadalīšanu. Šāda dalīšana paredzēta arī Aglonas novadam un Limbažu novadam, kas jau 1.jūlijā ar pieteikumu ir vērsies ST.

Stucka Limbažu novadam gatavoja juridisko izvērtējumu par Skultes pagasta apdzīvotas vietas nodalīšanu no Limbažu apdzīvotās teritorijas. Viņa sagatavotais izvērtējums kalpoja par pamatu pieteikuma sagatavošanai ST.

Inčukalna novada pašvaldības gadījumā Stucka saskata daudzas līdzības ar Limbažu novada pašvaldību.

Kā vēstīts, šā gada 23.jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums no kura redakcijas izriet, ka Inčukalna novada pašvaldības administratīvā teritorija ir sadalīta, Inčukalna pagastu iekļaujot jaunizveidotajā Siguldas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un Vangažu pilsētu iekļaujot jaunizveidotā Ropažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

LETA jau vēstīja, ka arī Kandavas novada pašvaldība ST centīsies panākt novada saglabāšanu. ST vērsīsies arī Limbažu novada dome, kas apstrīdēs Skultes pagasta atdalīšanu no Limbažu novada. Ikšķiles novada dome vērsīsies ST, iebilstot pret tā iekļaušanu Ogres novadā, bet Salas novads iebilst pret pievienošanu Jēkabpilij.

Savukārt Salacgrīvas vietvara uzskata, ka Salacgrīvas novada iekļaušana Limbažu novadā faktiski likvidē Salacgrīvas novadu kā atsevišķu, patstāvīgu teritoriālu vienību ar savām pašnoteikšanās tiesībām un pārvaldi, būtiski samazinot Salacgrīvas novada iedzīvotāju tiesības regulēt savu dzīvi un saglabāt savu lokālo identitāti, tādēļ iesniegusi pieteikumu ST.