Kaimiņu būšana: iemesls, kādēļ amerikāņi mēdz nebūvēt žogus ap privātmājām (8)

Raksta foto
Foto: Unsplash

Vērojot amerikāņu filmas, dažkārt ir grūti nepamanīt kādu detaļu – privātmāju rajonus nesedz žogi, kā tas ir ierasts Eiropā. Šāda dīvainība ir raksturīga tikai Ziemeļamerikai.

Privātmāja, glīti nopļauts mauriņš, daži apstādījumi, pastkastīte, garāža un automašīna – tas viss ir redzams ikvienam garāmgājējam. Dažos lielpilsētu privātmāju rajonos ASV un arī Kanādā žogs ap māju ir reta parādība, kas ir  pretrunā stereotipam par privātīpašnieciskajiem amerikāņiem.

Raksta foto
Foto: Unsplash

Žogs neapņem māju tikai no priekšpuses, proti, mājas priekšējā daļa, mauriņš un dārza daļa no ieejas puses ir atsegti jebkura acij. Savukārt aizmugurējā daļa ir slēgta, kas nozīmē, ka aiz mājas ir pieejams neliels privāts pagalms. Šim arhitektūras risinājumam ir vairāki iemesli.

Viens no faktoriem, kādēļ ASV ap privātmājām nebūvē žogus, ir reliģiskās tradīcijas. Jau kopš ASV pirmsākumiem ārkārtīgi spēcīga ietekme uz ikdienas dzīvi bija kristietībai, konkrēti protestantu konfesijai. Vēsturiski šeit cilvēki dzīvoja kopienās un norobežošanās no kaimiņiem likās neētiska. Laika gaitā šī tradīcija ir pārmantota no paaudzes paaudzē.

Raksta foto
Foto: Unsplash

Otrs iemesls žogu neesamībai ir pašvaldību un administratīvā struktūra. Dažās pilsētās zālienus, māju krāsas un arī žogu uzstādīšanu regulē vietējo pašvaldību normatīvi. Atsevišķās teritorijās māju īpašnieki nemaz nedrīkst pašrocīgi savu mājokli norobežot ar žogu, bet tam ir jāsaņem īpaša atļauja.

Trešais iemesls ir finansiālie apsvērumi. Saprotams, ka žoga neuzstādīšana nepārprotami ir lētāka nekā uzstādīšana. Vairums amerikāņu izvēlas ieekonomēt uz žogu, turklāt – ja to nedara kaimiņi, varbūt šāda mājas detaļa nemaz nav nepieciešama?

Svarīgākais
Uz augšu