Atbalsta aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz grozījumiem likumā (2)

Emocijām un pārmetumiem bagātās debatēs par diviem likumprojektiem deputāti strīdējās par to, kas vajadzīgs bērniem, kuriem patlaban nav iespējas dzīvot ģimeniskā vidē, pārmetot viens otram liekulību un bērnu interešu aizmiršanu.

Deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) sacīja, ka 2018.gadā tika veikti grozījumi noteikumos par adopcijas kārtību, kas aizliedza uz ārzemēm adoptēt bērnus no audžuģimenēm. "Ar adopciju uz ārzemēm Latvijā tiek piekopta mītiem apvīta sērdienīšu politika," teica politiķe, piebilstot, ka publiskajā telpā tiražētā informācija par bērnu adopciju uz ārzemēm esot mīts, ko izplatot tie, kuri ir ieinteresēti ārvalstu adopcijas saglabāšanā, jo daļai no viņiem ir arī finansiālas intereses.

Politiķe Vita Anda Tērauda (AP) uzsvēra, ka bērnam ir tiesības augt ģimenē, bet pieaugušajiem ir pienākums šādas tiesības nodrošināt. "Šodien daudz dzirdēsim, ka ar šo pienākumu netiekam galā. Ir paveikts jau daudz, taču problēmas aizvien pastāv, un nepieciešama aktīvāka rīcība, lai tepat Latvijā atrastu ģimenes, kas būtu gatavas adoptēt bērnus," teica deputāte. Viņa piekrita, ka sistēmiskas reformas ir nepieciešamas, bet tas prasot laiku.

"Kamēr pieaugušie risina problēmas, bērni aug un turpina dzīvot institūcijās," teica Tērauda. Deputāte uzsvēra, ka

ir jāaizdomājas par bērniem, kuri ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem, kurus vistiešāk skar piedāvātie grozījumi, jo ar moratoriju "izdziest sapnis tikt adoptētiem ģimenē".

Viņa pauda, ka problēmas ir jārisina, bet ar moratorija palīdzību nerodas jaunas adoptēt gatavas ģimenes Latvijā un nevirzās neviena reforma. "Viss, ko tas izdara, ir izgaisina pārdesmit bērnu cerības uz ģimeni," secināja Tērauda.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir jārod iespēja augt ģimenē Latvijā, bet tagad tiek runāts par 141 bērna iespēju nokļūt ģimenē, jo viņiem nav bijis iespējas augt ģimeniskā vidē. Viņasprāt, grozījumi neatbilst bērnu interesēm.

"Ar šiem grozījumiem pasakām, ka Latvijas interese noturēt bērnu Latvijā prevalē pār bērnu interesēm," teica politiķe, piebilstot, ka Latvijā adoptētāji pārsvarā izvēlas adoptēt veselus un mazus bērnus.

"Lai nonāktu līdz tam brīdim, ka adoptētāji ir gatavi adoptēt pusaudžus tostarp ar dažādām problēmām, ir vēl solis, ko iet. Neatņemsim bērniem vienīgo iespēju pārrakstīt savu dzīvi," mudināja ministre.

Deputāte Marija Golubeva (AP) retoriski vaicāja, vai nepilnības pastāvošajā kārtībā ir institūcijās esošo bērnu problēma. "Likt bērnunamos dzīvojošajiem pusaudžiem likt gaidīt, kamēr valsts sakārtos sistēmu, ir cietsirdīgi. Mums nav morālo tiesību bērniem likt gaidīt un liegt viņu individuālo laimi. Viņi nav valsts īpašums," akcentēja politiķe.

Politiķis Andrejs Judins (JV) atgādināja, ka par problēmu sākts runāt, saņemot tiesībsarga vēstuli, kurā tika runāts par iespējamu shēmošanu. "Diskusijas laikā dzirdējām arī par citām problēmām. Bet diskusijas turpinājumā daļa pieaugušo mēģina pārliecināt otru daļu pieaugušo, kā pasargāt bērnus," novēroja politiķis, akcentējot, ka ir nepieciešams labot esošajā kārtībā pastāvošās nepilnības.

Deputāte Jūlija Stepaņenko kritizēja to, ka šis jautājums tiek skatīts ārkārtas sēdēs. Viņu arī neapmierina par likumprojektiem atbildīgās komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa darbs, vadot šī jautājuma izskatīšanu komisijā, jo viņš neesot vēlējies uzklausīt atšķirīgus viedokļus.

Partijas "KPV LV" līderis Atis Zakatistovs aicināja balsot pret likumprojektu. "Saeimai ir jāpamostas un jāaizmirst šis likumprojekts kā murgs. Tā ir vieglprātīga spēlēšanās ar varu, simbolismu un nopietnām lietām, kas saistās ar ārpolitiku. Šis likumprojekts ir nežēlīgs pret bērniem, ārpolitiski tuvredzīgs un muļķīgs, kā arī ietver patvaļu - visu to sliktāko, ko likumdošanā saucam par "izdzīt cauri"," kritizēja deputāts.

Politiķis skaidroja, ka likumprojekts skar bērnu dzīvību, un tas ir nežēlīgs, jo atņem bērnam pēdējo cerību iegūt vecākus."Šie bērni katru rītu modīsies un sapratīs, ka viņiem vairs nav iespēju," teica deputāts. Zakatistova ieskatā Saeimas komisijas vadītājs Kaimiņš bija rupjš un vulgārs un neļāva izteikties nevienam, kuram ir pretējs viedoklis - tā demokrātiskās valstīs nevar būt.

"Bez aprobēšanas tiek dzīts pāri likumprojekts, kas brauc pāri bērnu dzīvēm un atņem viņiem pēdējo cerību. Kas no tā iegūst? Tā ir vieglprātīga spēlēšanās ar varu un simboliem. Tas ir "urrā- patriotisms" - vienalga par bērniem, glābsim nāciju," kritisks bija politiķis.

Deputāte Linda Ozola (JKP) pauda pārliecību, ka visi grib labāko Latvijas bērniem. Viņa kritizēja Labklājības ministriju (LM) un nozares ministri par atbalsta pasākumu izstrādes trūkumu adoptētājiem.

Zālīte-Grosa domā, ka ar šo likumprojektu LM tiks piespiesta strādāt ar adopcijas jautājumu. "Likumprojekts piešķirs ātrumu neizdarītajiem darbiem," teica politiķe.

Deputāts Andris Kazinovskis runāja arī par to, kas aizstāv adopcijas iespējas saglabāšanu. "Ļoti kvēli to aizstāv liberālā spārna Saeimas deputāti. Nu viņus var saprast - tā globalizācija un tā tālāk. Bet man ir bažas, jo šīs liberālās partijas šobrīd aizstāv arī seksuālo minoritāšu tiesības un tamlīdzīgi. Man ir bažas, ka, iespējams, šie vairāki, daži bērni var nonākt arī šādās ģimenēs. Vai tas ir sabiedrībā mums kopumā pieņemams? Šaubos," spriedelēja politiķis.

Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (S) aicināja tos politiķus Saeimā, kuri aizstāv adopcijas aizliegumu, parādīt piemēru un pašiem adoptēt bērnus, kuru, iespējams, vienīgā iespēja nokļūt ģimenēs ir adopcija uz ārzemēm.

Kaimiņš pauda pārliecību, ka komisijas darbu, kas saistīts ar šo jautājumu, esot vadījis labi, uzklausot visas iesaistītās puses. Viņš aktīvi kritizēja ministri Petraviču par nepietiekamu darbu šajā jomā, uzsverot, ka viņai vairāk labpatīkot bildēties, nevis strādāt, tāpat pagūstot diskusiju karstumā vērtēt arī Petravičas automobiļus.

Noklausoties Kaimiņa sacīto, komisijas loceklis Boriss Cilevičs (S) uzsvēra, ka Kaimiņa raksturotais komisijas sēžu process varētu liecināt par to, ka Cilevičs tajās it kā nebūtu bijis, lai gan apmeklējis tās visas. Deputāts dusmojās par to, ka deputāti ar šāda jautājuma palīdzību mēģina risināt savas attiecības.

"Mani neinteresē attiecību kārtošana koalīcijā. Vēl mazāk mani interesē attiecību kārtošana esošo un bijušo "KPV LV" biedru vidū," teica politiķis.

Viņš arī pauda, ka, ja ir nopietni pārkāpumi, uz ko, piesakot tematu, norādīja tiesībsargs,

tad vajag konkrētus datus un piesaistīt Valsts policiju. "Diskusijā izskanēja arī homofobiski izteikumi. Bērni nav resurss, nevar domāt, ka, nedodot adoptēt bērnus uz ārzemēm, viņi vēlāk Latvijā strādās un maksās nodokļus," sacīja deputāts.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) secinājusi, ka balsojums par aizliegumu adoptēt bērnus uz ārzemēm ir kā lakmusa papīrītis tam, kā daļa Saeimas attiecas pret bērniem. "No nacionāli konservatīvo puses, runājot par bērniem, parādās tāda terminoloģija kā "izsaimniekošana", "bērnu eksportētājvalsts". Kazinovskis atļāvās arī pateikt, ka drīzumā Latvijā eksportēs cilvēkus," teica politiķe.

"Mēs būsim vienā klubiņā ar Krieviju! Ne ar kādu citu valsti normālu, ar Krieviju būsim klubiņā, ja atbalstīsim šo projektu," secināja Ločmele-Luņova.

"Ļoti žēl, ka Latvija nonāks vienā klubiņā ar Krieviju. Nacionālajai apvienībai būtu par to jānokaunas, ka mēs nonākam ar Krieviju vienā sarakstā," atsaucoties uz kolēģes sacīto, teica deputāts Ēriks Pucens (KPV LV). Viņš pastāstīja kāda uz ASV adoptēta jaunieša stāstu, kuram ASV izdevās iegūt labu izglītību, apprecēties, kā arī strādāt labā darbā. "Viņš ir laimīgs, un par savu dzimteni uzskata Latviju, lai arī dzīvo ASV," teica Pucens.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka šī ir ļoti jutīga sociālā problēma, kur svarīgs ir kā bērnu tiesību, tā arī sociālais aspekts, līdz ar to, viņaprāt, jautājuma izskatīšanai būtu jāpiesaista arī parlamenta Sociālo un darba lietu komisija, jo Cilvēktiesību komisijas darbs Saeimā vairākkārt kritizēts.

Politiķis Aldis Gobzems secinājis, ka taisnība ir gan vienā, gan otrā frontes pusē. Viņš arī pievērsās Kaimiņa kritizēšanai, uzsverot, ka viņš pusotra gada laikā ir izdarījis "tieši neko" bērnu un ģimeņu labā.

"Lai arī esmu opozīcijā un objektīvi neatbalstu valdību un ministrus, varu pateikt, ka Petraviča kā ministre ne reizi nav atteikusi iesaistīties un savu iespēju robežās risināt cilvēku problēmas," sacīja Gobzems.

Debašu noslēgumā Kaimiņš vien norādīja, ka "viņš nav piecu eiro banknote un nevar visiem patikt", pēc kā Saeimas priekšsēdētāja viņa runu pārtrauca.

Par vienu likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, savukārt par otro atdotas 49 deputātu balsis. Priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz 8.augustam.

Iecerēts, ka aizliegums par bērnu adopciju uz ārvalstīm būs spēkā no šī gada 1.septembra. Izņēmums būtu attiecināms uz jau sāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa sākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku.

Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, pausts grozījumu anotācijā.

Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".