Elle zemes virsū: 1995.gada Srebrenicas slaktiņš (15)

Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīts par Eiropas briesmīgāko pret civiliedzīvotājiem vērsto asinspirti pēckara laikā. Bosnijas serbu karavīri sagūstīja un nogalināja vismaz 8000 vīriešus un zēnus, no kuriem vairums bija musulmaņi. Starptautiskais tribunāls Hāgā to atzinis par genocīdu.

Sestdien Potočari memoriālajā kapsētā netālu no Srebrenicas zemes tiks apbedīti astoņu nesen identificētu upuru mirstīgās atliekas, vēsta aģentūra AP. Viens no tiem ir Bajro Salihovičs - nepilnīgās mirstīgās atliekas pagājušā gada novembrī tika izceltas no masu kapa un identificētas ar DNS tehnoloģiju palīdzību.

"Tika atrasti tikai daži kauli, bet mēs ar māti nolēmām šogad viņu apglabāt, lai zinām, kur ir viņa kaps, kur aiziet un noskaitīt lūgšanu, kur rast mieru," saka Salihoviča dēls Bahrudins. Viņš pats 1995.gada jūlijā iebēga mežā un izdzīvoja.

Bosnijas karā cīnījās valsts trīs galvenās etniskās grupas - serbi, horvāti un bosniešu musulmaņi. Kopumā konfliktā mira vairāk nekā 100 000 cilvēku. 1995.gadā tika noslēgts miera līgums.

Srebrenicā notikušais bija apkaunojums starptautiskajai kopienai, jo ANO 1993.gadā bija pasludinājusi Srebrenicu par "drošu patvērumu" civiliedzīvotājiem.

Kad 1995.gadā ciemā iegāja Bosnijas serbi, apmēram 15 000 Bosnijas musulmaņu vīriešu un zēnu iebēga mežā. Apmēram divtik daudz iedzīvotāju steidzās uz ANO bāzi, cerot, ka nīderlandiešu miera uzturētāji viņus aizsargās. 

Taču mazākumā esošajiem miera uzturētājiem nācās bezpalīdzīgi noskatīties, kā Bosnijas serbu karavīri no bāzes aizveda nogalināt apmēram 2000 vīriešus un puišus. Sievietes un meitenes tika aizvestas uz Bosnijas valdības kontrolēto teritoriju.

Tikmēr Srebrenicas mežos serbu karavīri sagūstīja un nogalināja tūkstošiem bēgošo bosniešu musulmaņu.

Slepkavas centās noslēpt liecības par Srebrenicā notikušo genocīdu, sametot līķus steigā izraktos masu kapos. Vēlāk mirstīgās atliekas tika pārvietotas uz lielāku skaitu kapavietu, lai noslēptu pierādījumus.

Līdz pat mūsdienām joprojām tiek atrastas jaunas Srebrenicas slaktiņa upuru mirstīgās atliekas, kuras tagad iespējams identificēt ar DNS testēšanas palīdzību. Neidentificēti palikuši vēl apmēram 1000 upuri.

ANO kara tribunālā Hāgā un Balkānu tiesās par Srebrenicas slaktiņu notiesāti gandrīz 50 Bosnijas serbi, tai skaitā bijušais Serbu Republikas prezidents Radovans Karadžičs un viņa militārais komandieris Ratko Mladičs.