Ventspils brīvostā pirmajā pusgadā pārkrauts par 40,9% mazāk kravu (1)

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa aģentūru LETA informēja, ka lielāko ietekmi uz kravu apjomu ostā atstājušas izmaiņas akmeņogļu pārkraušanā, kas Ventspils ostā tirgus konjunktūras izmaiņu un arī siltās ziemas dēļ būtiski samazinājusies. Tikmēr ģenerālkravu apjoms ostā pat nedaudz palielinājies. Brīvostas pārvaldes pamatdarbības ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 8,9 miljoni eiro.

Pērn akmeņogles Ventspils ostā bija gandrīz trešā daļa visu kravu. Savukārt šogad pirmajā pusē pieprasījumu pēc akmeņogļu kravu apstrādes Ventspilī ietekmēja ne vien Krievijas politika pārorientēt kravas uz savām ostām, bet arī siltā ziema un Covid-19 pandēmijas krīzes izraisītā rūpnīcu darba bremzēšanās. Sešos mēnešos Ventspils ostā pārkrauti tikai 245 000 tonnu akmeņogļu, kas ir par 3,6 miljoniem tonnu jeb 94% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Kā norādīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis, tas, ka akmeņogļu kravas Latvijas ostās nebūs vai būs ļoti maz, bija zināms jau sen, tāpēc šī brīža situācija nav pārsteigums. "Šobrīd ir svarīgi, lai termināļi būtu gatavi elastīgi pielāgoties jaunajai situācijai, meklēt jaunus kravu segmentus, pārskatīt tarifus. Ventspils brīvostas pārvalde no savas puses dara un darīs visu iespējamo, lai sniegtu savu atbalstu, bet jāsaprot, ka ar kravu pārkraušanu nodarbojas privāti termināļi, kurus pārvalde nekā ietekmēt nevar," uzsvēra Purmalis.

Arī naftas produktu segments zemo tirgus cenu dēļ atrodas stagnācijā, kā rezultātā tirgū ir pieprasījums pēc uzglabāšanas jaudām, kas samazina šī produkta pārkraušanu daudzās pasaules ostās. Ventspilī, kur naftas produkti ir lielākā kravu grupa, pirmajā pusgadā pārkrauti 4,3 miljoni tonnu naftas produktu, kas ir par 9% mazāk nekā pirms gada.

Vienlaikus ģenerālo kravu - "ro-ro" un kokmateriālu apjomu izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī un pat nedaudz palielināt. Kokmateriālu kravu apjoms palielinājies par 25%. Pieaudzis arī pārkrauto rapša, koksnes, kliju, cukurbiešu granulu, kūdras, šķeldas kravu apjoms, kas neatstāj būtisku ietekmi uz kopējo kravu apjomu, bet ir pozitīva tendence no kravu diversifikācijas viedokļa.

No Ventspils brīvostā strādājošajiem termināļiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, vislabākos rādītājus uzrādījis AS "Ventbunkers", kas palielinājis kravu apjomu par 28%. Par 20% vairāk nekā pirms gada pārkrauts SIA "Ventplac" kokmateriālu pārkraušanas terminālī.

Ventspils brīvostas pārvaldes pamatdarbības ieņēmumu lielāko daļu veido ostu maksas, kas tiek maksātas par ostā ienākušajiem kuģiem. Pārējie pamatdarbības ieņēmumi ir no zemes, piestātņu un telpu nomas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kritušies ieņēmumi no ostu maksām kravu samazinājuma dēļ un rūpniecības uzņēmumu telpu nomas, ko daļēji var skaidrot ar Covid-19 izraisīto krīzi. Ieņēmumus no zemes un piestātņu nomas izdevies saglabāt līdzvērtīgā apjomā. Kopumā pirmajā pusgadā ienākumi no pamatdarbības bija 8,9 miljoni eiro. Paralēli tiek pārskatīta budžeta izdevumu sadaļa administrācijai, teritoriju uzturēšanai, apsaimniekošanai un mārketingam, lai brīvostas pārvaldes darbu padarītu efektīvāku un ieņēmumu daļu maksimāli varētu novirzīt infrastruktūras būvniecības projektu kredītu atmaksai.

Ventspils brīvostas pārvalde ir Ventspils ostas un rūpniecisko teritoriju attīstītājs, kuras pienākums ir uzturēt un padziļināt kuģošanas kanālu, uzraudzīt kuģošanas drošību ostā, uzturēt un atjaunot ostas infrastruktūru un veikt citas darbības, lai nodrošinātu privātajiem termināļiem, stividorkompānijām, kā arī rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus biznesa attīstībai.

Pērn pirmajā pusgadā Ventspils brīvostā tika pārkrauts 11,506 miljoni tonnu kravu.