Prezidents: Tiks izstrādāts likums par vietējo kopienu demokrātiski vēlētām pārstāvniecībām (3)

Kā informēja prezidenta preses dienests, Sēlijas iedzīvotājus satraucot pārvaldības, izglītības, lēmumu pieņemšanas, infrastruktūras attīstības, uzņēmējdarbības un citi jautājumi.

Sarunā tikusi pārrunāta ideja par vēlētāju apvienībām, kas bija Valsts prezidenta rosināts papildinājums ATR. Lai gan tas ilgstoši neguva Saeimas atbalstu, tomēr, pēc Levita sacītā, ir paredzēts, ka likums par vietējo kopienu demokrātiski vēlētām pārstāvniecībām tiks izstrādāts. "Cilvēkam ir vajadzība rūpēties par savu apkārtni, kur viņš fiziski atrodas, neatkarīgi no tā, vai tā ir tuvu vai tālu no Rīgas. Kopienām ir jābūt demokrātiski pārstāvētām," uzsvēris Levits.

Valsts prezidents cer, ka viņa likuma iniciatīva par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm, kuru septembrī plānots iesniegt Saeimā, "stiprinās latviskumu savā identitātē un cilvēku piederību noteiktai latviešu zemei, jo Latvija ir izveidojusies, apvienojot latviešu zemes".

Tāpat politiķis domā, ka likumprojekts veicinās cilvēku sabiedrisko aktivitāti savas identitātes saglabāšanā, "jo

nevienu identitāti nevar izveidot, ja nav cilvēku, kuri to pieņem un kopj".

Likums arī noteikšot, kādos gadījumos valstij būs pienākums finansiāli atbalstīt vēsturisko novadu attīstību. "Šim likumam būs liela nozīme mūsu latviskuma padziļināšanā apziņas līmenī. Latviskumam ir vēsturiski slāņi, un visi ir ieskaitīt šodienas latviskumā," teicis Levits.

"Mēs piedzīvojam vēsturisku situāciju, ka sēliskā identitāte savā veidā atdzimst, par to runā valstiskā līmenī. Tas ir jauns pavērsiens arī latviskuma apzināšanā, jo latviskums padomju laikā tika tverts ļoti plakani, vienveidīgi, būtībā, lai tas būtu virspusējs latviskums un nelaistu saknes dziļumā. 30 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas esam jaunā fāzē, kur kā pašapzinīga nācija varam brīvi kopt savu identitāti. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo esam Eiropas un globālās pasaules sastāvdaļa, un katra valsts un nācija ieņem savu vietu tajā ar savu unikalitāti un identitāti.

Ja cilvēks jūtas piederīgs savai valstij, viņš par to rūpējas. Tas ir svarīgi demokrātiskai valstij, ka iedzīvotāji jūtas atbildīgi par valsts attīstību un uzlabošanu," atklājot diskusiju, teicis Valsts prezidents.

Diskusijas ievadā tās dalībnieki - Valsts prezidents Egils Levits, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Razāns, Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš un biedre Laura Dimitrijeva, vēsturnieks, Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs Valters Ščerbinskis, rakstniece un dzejniece Inese Zandere - iezīmēja, viņuprāt, Sēlijas unikalitāti, kas to atšķir no citiem Latvijas novadiem.

Piemēram, Valsts prezidents minēja, ka "sēļi ir viena no piecām latviešu sentautām, kas ir īpaša ar savu izloksni". Ilūkstes domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna pauda: "Sēlija nav izdomājums. Sēlija ir reāla. Sēlija ir daļa no Latvijas, un tā nav Zemgale, Kurzeme, Latgale - tā ir Sēlija. Sēlija ir vēsturiska zeme, kas var ieņemt nozīmīgu lomu Latvijas attiecībās ar Lietuvu, piemēram, kādas tās ir starp Valku un Valgu."

Kā ziņots, Levits šodien Sēlijā sāka Latvijas kultūrvēsturisko zemju apmeklējumu, kam sekos likuma par kultūrvēsturiskajām zemēm iniciatīvas iesniegšana Saeimā.

Šim jautājumam Levits uzmanību pievērsa administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Valsts pirmā persona kritiski vērtēja veidu, kādā šī reforma tika veikta, jo tajā neietilpa kultūrvēsturiskās piederības, unikālo kultūrtelpu un vietējo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpēc viņš ir apņēmies jau drīzumā Saeimā iesniegt Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu.

Levits stāstīja, ka šīs vēsturiskās zemes ir minētas Satversmē, tomēr tām nav institucionāla ietvara, piemēram, viņaprāt, šo zemju vidū būtu jāiekļauj Sēlija.