Burovs maldina – korupcijas skandāli domē nav tikai Saskaņas atbildība (1)

Bijušais Rīgas mērs un šī amata kandidāts no partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) Oļegs Burovs iepazīstināja medijus ar piedāvājumu domes ārkārtas vēlēšanām. Viņš norobežojās no iepriekšējiem politiskajiem partneriem – partijas Saskaņa. Pašvaldības naudas izšķērdēšana un iespējamā korupcija, ko Burovs maigi sauc par nedarbiem, neesot bijusi GKR, bet Saskaņas atbildība:

“Ja mēs runājam par nedarbiem – vai nu tā ir “RNP” darbība, vai “Rīgas satiksme”, vai Satiksmes departaments – tad tā nebija mūsu atbildība, tā bija mūsu partneru atbildība.”

Re:Check atsauca atmiņā domes lielākos korupcijas skandālus un secināja, ka Burovs maldina. Lai gan lielākoties atbildība korupcijas skandālos gulstas uz Saskaņas politiķiem, vairākos iesaistīti un līdzdarbojušies arī GKR pārstāvji.

GKR tika izveidota 2012.gadā. Kopš 2013.gada gada vēlēšanām, kad abas partijas pirmoreiz startēja vēlēšanās no viena saraksta, līdz konfliktiem 2019.gadā partija bija uzticama Saskaņas partnere. Tā arī allaž aizstāvēja Saskaņu un tās līderi, kādreizējo mēru Nilu Ušakovu uzticības balsojumos, izskanot pārmetumiem par sistemātisku korupciju pašvaldības struktūrās. GKR joprojām vada bijušais vicemērs, tagad eiroparlamentārietis Andris Ameriks.

Re:Check atgādina skaļākās lietas ar GKR politiķu un atbalstītāju līdzdalību.

Brandavs un mikroautobusi

2019.gada pavasarī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja GKR biedru un ievērojamu sponsoru Aleksandru Brandavu par, iespējams, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

KNAB izmeklēšana saistīta ar uzņēmumu Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS), kurā Brandavs bija labuma guvējs. Rīgas satiksme ar RMS 2013. gadā noslēdza līgumu par pasažieru pārvadājumiem – jau toreiz darījumu pavadīja aizdomas par nelikumīgām darbībām. 2017.gadā Konkurences padome abus uzņēmumus sodīja par neatļautu vienošanos, nosakot biļešu cenas.

2018.gadā uzņēmums atkal uzvarēja konkursā, lai gan bija sūdzības un aizdomas, ka prasības veidotas vienam pretendentam. Jaunā līguma termiņš – astoņi gadi, summa – 96 miljoni eiro.

Kā ziņoja raidījums De Facto, KNAB pēta arī to, kāda loma Brandava lietā varētu būt uzņēmējam Mārim Martinsonam, kurš nesen pats tika aizturēts un pret drošības naudu atbrīvots no apcietinājuma. KNAB viņu aizturēja aizdomās par kukuļošanu un naudas atmazgāšanu saistībā ar Rīgas satiksmes transportlīdzekļu iepirkumiem. Martinsons savukārt ir labs paziņa GKR vadītājam un bijušajam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam, kura kabinetu KNAB kratīja 2018.gada nogalē. Ameriks pēc tam atkāpās no vicemēra amata, skaidrodams to ar reputācijas apdraudējumu.

Brandavs, Vinnika un Rīgas karte

GKR biedrs un ziedotājs Brandavs aizturēšanas laikā bija arī Rīgas Satiksmes (RS) Elektronisko norēķinu projektu daļas vadītājs un valdes loceklis RS kopā ar privāto investoru veidotājā “Rīgas kartē”. Šis uzņēmums vēlāk tika atzīts par lielāko RS “naudas izsūcēju”. Raidījums De Facto pērnruden ziņoja par auditu, kurā atklājies, ka Rīgas kartes darbība bija atkarīga no diviem uzņēmumiem, kas pilnībā vai daļēji pieder Brandava un tolaik GKR valdes locekles Irinas Vinnikas sadarbības partnerim Andrejam Blažko. Abām firmām Rīgas karte piecu gadu laikā samaksāja 76 miljonus eiro. Viens no Blažko uzņēmumiem uzvarēja arī pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu atjaunošanas konkursā par 12 miljoniem eiro, par ko Burovs solīja prasīt skaidrojumus. Gadu gaitā šis uzņēmums bija uzvarējis arī vairākos citos RD konkursos.

Burovs: Tādu personāžu var sameklēt jebkurā partijā

KNAB datu bāze liecina, ka Brandavs kopš 2012.gada GKR biedra naudā iemaksājis 101 tūkstoti eiro. Pusotru mēnesi pēc Brandava aizturēšanas un atbrīvošanas pret drošības naudu GKR apturēja viņa darbību partijā.

“Tādu personāžu var sameklēt jebkurā partijā,” Re:Check sacīja Burovs. Uz norādi, ka nav daudz tādu, kas ziedojuši partijai simt tūkstošus, Burovs atbildēja, ka ir no Brandava “absolūti neatkarīgs” un nedomājot, ka viņam ir ietekme uz partijas lēmumiem. Burovs pats ar Brandavu nesazinoties un viņu esot redzējis tikai reizi gadā Lieldienās pareizticīgo baznīcā un partijas kongresā – abās vietās Brandavs vadījis kori.

Jermoloviča un RTAB 300 tūkstoši

2019.gada maijā KNAB aizturēja citu GKR biedri un valdes locekli – toreizējo Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) vadītāju Vitu Jermoloviču. KNAB 5.aprīlī sāka kriminālprocesu pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

Kriminālprocess tika sākts pēc Valsts kontroles revīzijas, kurā atklāts, ka vairākiem nodarbinātajiem darba vieta nav RTAB telpās un viņi nav varējuši izskaidrot, ko paši dara un kam pakļauti. Viens no cilvēkiem, ar kuriem uzreiz pēc tam tika pārtraukts līgums, bija GKR deputāts Andrejs Kameņeckis.

Jermoloviča tika aizturēta uz divām diennaktīm. Vēlāk mediji ziņoja, ka caur RTAB finansēta Saskaņas Saeimas vēlēšanu kampaņa. Uz partneru vainu Re:Check norāda arī Burovs: “Jautājums, kas ir vainīgs – vai vainīgs ir cilvēks, kas parakstīja dokumentu, vai cilvēks, kas šo organizēja.”

Rīgas namu pārvaldnieks un citas lietas

Burovs, pasākumā medijiem runājot par “nedarbiem”, pieminēja ne tikai Rīgas satiksmi, bet arī Rīgas namu pārvaldnieku. Arī tajā tika konstatēta fiktīva nodarbināšana un dokumentu viltošana. Uzņēmums strādāja Ušakova pārraudzībā, un vairāki no fiktīvi nodarbinātajiem bija saistīti ar Saskaņu. Taču viņi bija noformēti darbā uzņēmuma projektu attīstības nodaļā, ko vadīja GKR biedrs Agnis Kalnkaziņš – arī viņš vēlāk tika apsūdzēts. Kalnkaziņu neilgi pēc Rīgas namu pārvaldnieka vadības lēmuma likvidēt Attīstības projektu nodaļu toreizējais vicemērs Ameriks iecēla Rīgas ūdens valdē.

Rīgas ūdens valdē, laikā, kad uzņēmuma kapitāldaļu turētājs bija Ameriks, astoņus gadus bija nodarbināta arī Ušakova sieva un biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova. De facto ziņoja, ka vismaz 2014. gadā Strautiņas-Ušakovas līgums paredzēja 1,5 tūkstoti eiro lielu atlīdzību un to, ka Strautiņai-Ušakovai uzņēmumam bija jānodrošina 100 konsultāciju stundas mēnesī. Līgums bija noslēgts, neraugoties uz faktu, ka viņa bija uz pilnu slodzi nodarbināta domē.

GKR ar Saskaņu ir vēl citas kopīgas iezīmes. Piemēram, 2018.gada nogalē raidījums Starp citu ziņoja, ka domes deputāta Mihaila Gavrilova (GKR) vadītā biedrība no pašvaldības saņēmusi 25 tūkstošus eiro. Tie bija tobrīd vienīgie biedrības ienākumi. Šādā veidā savas partijas pietuvināto nodibinājumiem pašvaldības naudu mēdza izmantot arī Saskaņa.

Burovs arī sarunā ar Re:Check no partijas biedru iesaistes korupcijas skandālos centās norobežoties, uzsverot Ušakova kā domes priekšsēdētāja atbildību, kā arī norādot, ka vairāki tajos iesaistītie, piemēram, Vinnika un Kameņeckis GKR pametuši. “Es gribu mainīties, mēs maināmies, un es zinu, ko un kā var izmainīt. Un viss,” sacīja Burovs.

Secinājums: Kopš 2013.gada, kad GKR un Saskaņa uz Rīgas domi startēja vienā sarakstā, lielākajos pašvaldības korupcijas skandālos galvenie iesaistītie bija Rīgas mēra Ušakova vadītās Saskaņas politiķi un viņiem pietuvinātas personas. Taču vairākās lietās bija iesaistīti vai aktīvi līdzdarbojās arī GKR pārstāvji. GKR arī nevērsās pret partneriem, kad daudzie skandāli cits pēc cita nāca gaismā, gluži pretēji – aizstāvēja tos. Līdz ar to nav pamata teikt, ka domē sastrādātie “nedarbi” ir tikai Saskaņas atbildība.