Pāvilostu terorizē Spānijas kailgliemeži (5)

Pret Spānijas kailgliemežiem dārznieki izmanto visdažādākās metodes - ar rokām salasa  un mehāniski iznīcina, liek talkā amonjaku un sālsūdeni, izmanto speciālas lamatas vai pat dārzā izber īpašu kailgliemežiem paredzētu indi, bet cīņa rit bez īpašiem panākumiem, ziņo portāls "LSM". Invazīvā suga ir tik ļoti izplatījusies, ka Pāvilostas iedzīvotāji aicina  valsts institūcijas nākt palīgā un ar likumu noteikt šo gliemežu sugu par invazīvu. Tas ļautu sakārtot normatīvos aktus, nosakot kompetences un atbildību, kā arī atvieglotu piekļuvi ķīmiskajiem apkarošanas līdzekļiem un paredzētu kompensācijas par radītajiem postījumiem.

Spānijas kailgliemeži ir līdz 14 centimetriem gari, masīvi un nedaudz saplacināti, oranžā vai brūnganā krāsā.

Tie ir nakts dzīvnieki, kas kļūst aktīvāki līdz ar krēslas iestāšanos un turpina būt aktīvi līdz rītam. Lietainā laikā tie aktivitāti turpina arī dienā.  Spānijas kailgliemeži ēd visu, tie galvenokārt barojas ar augiem, bet labprāt arī ar citiem bezmugurkaulniekiem un savas sugas īpatņiem, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā publicētā informācija. 

Spānijas kailgliemezis ir nevēlams dārzā, jo siltākā laikā kļūst aktīvāks un intensīvi sāk baroties, strauji augot līdz vasaras otrajai pusei, kad sāk dēt olas.

Gliemji dzīvo vienu gadu, tāpēc to dzīves uzdevums ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Viens īpatnis vasaras sezonas laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pārnēsāt slimību ierosinātājus, kamdēļ var saslimt kultūraugi un mājlopi, kā arī ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas invadē suņus un kaķus. 

LLKC norāda, ka pirms dekoratīvo stādu iegādāšanās jāpārliecinās, vai tur neslēpjas nepieauguši Spānijas kailgliemeži vai to olas. Ja tie tomēr ieviesušies dārzā, cīņa jāsāk laikus, iznīcinot pēc iespējas lielāku Spānijas kailgliemežu skaitu, iekams tie sāk vairoties un dēt olas.

Invazīvo sugu apkarošana ir darbietilpīgs un ilgs process, kurš nebeidzas ar vienu apkarošanas reizi, norāda speciālisti. 

Bez ķīmisko sugas ierobežošanas metožu lietošanas nelielā teritorijā un mazdārziņos viena no efektīvākajām sugas ierobežošanas metodēm ir nolasīt tos ar rokām vai mehāniski iznīcināt. Spānijas kailgliemeži dārzā jānolasa vēlu vakarā vai agri no rīta, un tos var pāršķelt ar jebkuru asu priekšmetu. Tos var izķert arī ar lamatām vai paslēptuvēm - mitrumā un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni izvietojot priekšmetus, piemēram, dēļu gabalus, burkas, zem kuriem jāievieto barība.

Līdz šim Spānijas kailgliemežu atradnes apstiprinātas Aizputē, Alejās, Atpūtā, Audrupē, Babītē, Baldonē, Baložos, Baltezerā, Bauskā, pie Brocēnu ezera, Carnikavā, Cēsīs, Cinevillā, Dobelē, Dorupē, Dzilnuciemā, Elejā, Ezerciemā, Ezītī, Frančkrātiņos, Iecavā, Ieriķos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kalnišķos, Lielvārdē, Liepājā, Madonā, Matiņezera krastā, Mazirbē, Mārupē, Ogrē, Oliņās, Pastendē, Peltēs, Pēterupē, Pāvilsotā, Pikalnē, Plieņciemā, Raņķos, Rīgā, Rojā, Salaspilī, Saldū, Siguldā, starp Saulkalni un Daugavmalu, Skārduciemā, Sunīšos, Tukumā, Uzvarā, Valmierā, Vālodzēs, Ventspils Piejūras parkā, Vircavā, Zaļeniekos, Zvejniekciemā un Zvirgzdos.