Tāpat viņa uzsvēra, ka adopcijas aizliegšana uz ārvalstīm nevar būt bērna labākajās interesēs, jo tas nekādā ziņā nepadarot situāciju labāku. Pēc viņas paustā, Latvijā ir aptuveni 141 bērni, kuri ir izteikuši vēlmi tapt adoptētiem uz ārvalstīm. Savukārt no ārvalstu adoptētājiem ir 18 ģimenes, kuras ir izteikušas vēlmi adoptēt bērnu no Latvijas.
Petraviča stāstīja, ka Latvijā ir 148 potenciālie adoptētāji, kuri gaida bērnus, ko uzņemt ģimenē, tomēr tie esot veseli bērni vecumā līdz sešiem gadiem, ko latviešu ģimenes vēlas adoptēt. Uz ārvalstīm lielākoties tiek adoptēti bērni vidēji ap 13 gadu vecumu, kuriem, pēc ministres teiktā, esot ļoti grūti un gandrīz neiespējami atrast adoptētāju vai audžu ģimeni.
Ministre arī klāstīja, ka pēdējo trīs gadu laikā uz ārvalstīm ir adoptēti 40 bērni ar smagām saslimšanām un funkcionāliem traucējumiem, kas esot pielīdzināms vienam bērnu namam. "Būtu ideāli, ka bērnu namos nebūtu šādu problēmu, tomēr jāskatās kāda ir realitāte un jāmeklē labākie risinājumi. Bērns nevar gaidīt trīs līdz piecus gadus, kamēr politiķi vienosies vai ļaut bērniem nokļūt ģimenēs," uzsvēra labklājības ministre.
Saeima 9.jūlijā pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kamēr taps jauns adopcijas regulējums.
Izņēmums būtu attiecināms uz jau sāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa sākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.
Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, pausts grozījumu anotācijā.