Pēc Kariņa kritikas Ģirģenam "KPV LV" pārmet premjeram darba plāna trūkumu (2)

Raksta foto
Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pēdējā laika lēmumi un darbības "skaidri norāda uz rīcības plāna saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem trūkumu", šādu nostāju paziņojumā pauž partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

Šāds paziņojums tapis dienu pēc tam, kad Kariņš valdībā paziņoja, ka ir "patiesi vīlies" atbildīgo iestāžu darbā, nespējot uz valdības sēdi sagatavot piedāvājumu, kas paredzētu ierobežojumus tiem ieceļotājiem, kuri ierodas Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību. Premjers pauda neizpratni par "KPV LV" un Sanda Ģirģena pārraudzībā esošās Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto priekšlikumu kvalitāti.

"KPV LV" šodien izplatītajā paziņojumā saskata citu institūciju atbildību šajā jautājumā, piemēram, partija pauž, ka četri mēneši bijuši pietiekams laiks, lai epidemiologi izstrādātu "ierobežojumu plānu pie noteikta saslimušo skaita". Šādam plānam esot bijis jānosaka "skaidri spēles noteikumi iedzīvotājiem, darba devējiem, uzņēmējiem un iebraucējiem, kā arī jādefinē nepieciešamā gatavība no atbildīgajām medicīnas iestādēm un kārtību uzraugošajiem dienestiem".

Valdošajā koalīcijā ietilpstošās "KPV LV" skatījumā, pagājušajā nedēļā esot bijis iespējams vērot, kā veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) mudināts "premjers radīja haosu valstī, uz ātru roku pieņemot stingrākus ierobežojumus viesmīlības nozarē pie 11 saslimušo skaita". "Šonedēļ mēs redzam, ka haoss turpinās, bet šoreiz jau ar pārmetumiem iekšlietu nozarei, jo viņi nākot ar pārāk striktiem priekšlikumiem, lai samazinātu saslimšanas riskus no valstīm, kur ar Covid-19 izplatību jau sen neviens netiek galā," pauž partijas pārstāvji.

"KPV LV" frakcijas deputāti pauž vēlmi iepazīties ar "Kariņa plānu", kurā būtu noteikts, "pie kādiem indikatīvajiem rādītājiem būs kādi ierobežojumi, lai iedzīvotāji, bizness, darba devēji, vecāki, slimnīcas un ārsti, vēstniecības, policija, robežsardze būtu zinoši un attiecīgā situācijā gatavi rīkoties".

"Turklāt, ja nāk ar kādiem ierobežojumiem vienai nozarei, tad uzreiz pretī ir jābūt rīkiem grantu un finanšu instrumentu veidā, kas mīkstina šo ierobežojumu radītās finansiālās sekas," turpinājis Pucens.

"KPV LV" skatījumā, pārmetumi IeM par izstrādātajiem priekšlikumiem iebraucēju stingrākai kontrolei atspoguļojot "haosu, ko rada vienota rīcības plāna trūkums saistībā ar Covid-19". "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieka ieskatā, "ārkārtas situācijas aizsegā ir iztērēti apjomīgi valsts līdzekļi, lai sagatavotu slimnīcas, salabotu to jumtus, sapirktu respiratorus, maskas, iekārtas, celtu koncertzāli un cietumu, bet mēs kā Saeimas deputāti, augstākā lēmējvara, vēl joprojām no Viņķeles (..) nevaram sagaidīt elementāru epidemiologu plānu, pie cik saslimušajiem kādi ierobežojumi būtu atkal jāievieš un kā elastīgi varam reaģēt pie saslimušo samazinājuma un operatīvi tos atkal atcelt".

Pucens saskata valdības darbības imitāciju - tiekot ierobežota tikai viesmīlības nozare, tai pat laikā ierobežojumi netiek noteikti ne uz lielveikaliem un ne uz sabiedrisko transportu, kur vienuviet atrodas daudz vairāk cilvēku.

Partijas frakcijas vadītāja vietnieks arī pārmet, ka nekādi ieguldījumi neesot veikti preventīvam darbam, lai gan, atverot robežas, bijis jānodrošina pārbaužu un kontroles mehānisms. "KPV LV" norāda arī uz iekšlietu sistēmā samilzušajām kadru trūkuma un zemo algu problēmām iebraucēju, līdz ar to pašizolācijā esošo kontrole atrašanās vietā varot būt policijas prioritāte tikai "uz kādu noteiktu akūtas situācijas laiku, bet tas nav risinājums ilgtermiņā". Politiskais spēks aicina valdību sniegt atbalstu arī iekšlietu nozarei.

Kā ziņots, valdība otrdien vēl nelēma par ierobežojumiem ieceļotājiem Covid-19 apstākļos, pamatojot to ar nekvalitatīvi sagatavotiem priekšlikumiem.

Ministrus neapmierināja IeM sagatavotais priekšlikums noteikumos paredzēt, ka trešo valstu ārzemniekam, uzturoties Latvijā, ir jābūt klāt pasei un pēc valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieka pieprasījuma attiecīgās personas pienākums ir uzrādīt šo dokumentu.

Tāpat IeM priekšlikums paredz, ka personai, kura ir ieceļojusi no ārvalsts, ir pienākums, atrodoties slēgtā publiskā vietā, piemēram, veikalā, kafejnīcā, sabiedriskā transportā, būtu jālieto mutes un deguna aizsegs 14 dienas no ieceļošanas (izņemot laikā, kad tiek ieturēta maltīte).

Ministru prezidents par IeM priekšlikumiem pauda neizpratni, jo, pēc premjera domām, problēmas ar ieceļotājiem no ārvalstīm nav saistītas ar konkrētu valstu pilsoņiem, bet gan visiem ieceļotājiem, tostarp Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ir ieradušies valstī no Covid-19 vairāk skartas valsts.

Kariņš arī atzina, ka obligāta prasība visiem iebraucējiem valkāt sejas maskas sabiedrībā stigmatizētu konkrētos cilvēkus.

Viņķele otrdien pievienojās premjera viedoklim par problēmām, mēģinot atrisināt jautājumu par ierobežojumu ievērošanas kontroli iebraucēju vidū.

"Risinājums trešo valstu iebraucējiem vai mūsu tautiešiem, kas atgriežas no trešajām valstīm vai no tā dēvētā "sarkanā saraksta" valstīm, ir jāmeklē. Problēmas formulēt risinājumu radušās, jo ne gluži skaidri ir formulēts uzdevums no IeM politiskās vadības," vērtēja Viņķele, secinot, ka tā dēļ ministrijas ierēdņiem ir grūti sagatavot konkrētas tiesību aktu normas.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu