Pēdējā neprivatizētā visā Rīgā un vecākā mūra ēka Pārdaugavā. Tāda ir Anniņmuiža. Imantas apkaimes aktīvisti vēlas, lai vēsturiskā Anniņmuiža būtu publiski pieejama kultūras un atpūtas vieta un to nepiemeklētu citu muižiņu liktenis - nonākšana aiz necaurredzama žoga. Satraukums ir ne bez pamata, jo Anniņmuižas apkaimē plānots būvēt vērienīgas daudzdzīvokļu mājās. Latvijas Universitāte nolaisto Anniņmuižu un apkārtējo teritoriju pārdod izsolē par sākuma cenu 4,6 miljoni eiro.
Tajā rudens pēcpusdienā es riskēju – no veloceliņa aiz Imantas stacijas nogriezos bomzīgā, krūmos ieaugušā ielā. Šūpojos peļķu izgrauztajās bedrēs, cenšoties uz pudeļu stikliem nepārdurt riepas, un pie viena ar acs kaktiņu nervozi sekoju krūmiem, kas šķita perfekts sērijveida maniaka slēpnis. Maniaka vietā starp graustiem pamanīju tādu kā parku un greznu mājiņu. Ziņkārība guva virsroku - apmetu slaidu loku un devos iekšā. Tas, ka Latvijā muižas pārvēršas graustos, bet parki brikšņos, ir ierasts.
Pārsteidza, ka īsta, “dzīva” muiža atrodas te – starp Imantas un Zolitūdes betona sprostiem.