Protams, ka šajā laikā neiztika arī bez pārmaiņām darba organizācijā. Ose stāsta, ka “Divendi”, tāpat kā daļa citu uzņēmumu, saprata, ka nekas traks nenotiks, ja darbs tiks organizēts attālināti.
“Tad arī mēs ļāvām arī šuvējām strādāt no mājām, un paši arī strādājām attālināti. Ofisa vidi pieklusinājām, bet tas ir pozitīvi, jo tas nav nekas traks, ja neesi uz vietas tās astoņas stundas. Lielākus darbus var veikt no mājām, un principā nekas jau nemainās. Pozitīvi, ka tehnoloģijas ļauj attālināti piedalīties arī dažādās konferencēs no mājām. Līdz ar to ir arī tāda laika ekonomija,” saka Ose.
Uzņēmēja bilst, ka pirmajā mēnesī to “klusumu” varēja sajust arī finansiāli. Bija diezgan liels apjukums un bailes par to, kā būs tālāk.
“Tomēr šeit svarīgākais ir tas, ka mēs neapstājāmies un veidojām arvien jaunus produktus. Lēnām arī atdzīvinājām savu uzņēmumu un kāpinājām apgrozījumu. Šobrīd karnevāla kostīmi vēl nav atdzīvojušies, jo arī nav nekādu pasākumu. Tas, kā mēs šobrīd dzīvojam, ir ar produktiem, ko radījām tajā pirmajā mēnesī – apjukuma laikā, kad bija kritiens apgrozījumā. Tā mēs izdzīvojām,” stāsta “Divendi” vadītāja.
Runājot par to, kas ir jāpaveic, lai pārvarētu šo krīzi, galvenais ir neapstāties, un izmantot šo brīdi, lai saprastu, kas ir tas, kas cilvēkus interesē.
“Mūsu gadījumā klientu intereses mainījās, un mēs tam lecām līdzi, mēģinājām piedāvāt jaunus produktus un lietas. Ja mēs būtu apstājušies, un nebūtu neko darījuši, tad mēs tur arī būtu palikuši uz vietas, neko nedarot. Tāpēc ir svarīgi attīstīties pašam, saprast to, ka neraugoties uz krīzi, ir kaut kas jādara arī tālāk. Tad jāmēģina šaut uz visām pusēm. Ja neiet tas, tad mēģinām citu, ja arī tas neiet, tad mēģinām vēl kaut ko. Mēs izmēģinājām, kā strādā piedāvājums pēc rotaļlietām, mēs izdomājām vēl piedāvāt kostīmus jaundzimušajiem, ko var izmantot ikdienā. Jāmēģina pārorientēties un jāseko līdzi interesēm,” saka Ose.