"Rail Baltica" saņem nākamo finansējuma kārtu (2)

Kopā ar 15% nacionālo finansējumu, kopējais ieguldījums projekta papildu finansējumā ir 216 miljoni eiro. Kopā ar šobrīd parakstītajiem piešķīruma līgumiem “Rail Baltica” visās trīs Baltijas valstīs no ES un nacionālajiem līdzekļiem jau ir nodrošinājis aptuveni 1,2 miljardus eiro.

Tiek norādīts, ka finansējums piešķirts 2019. gada CEF Transporta aicinājuma ietvaros, ko pārvalda ES Inovāciju un tīklu izpildaģentūra (INEA). Viss attiecināmais finansējums, kas kohēzijas valstīm bija pieejams šajā programmā, bija 1,1 miljards eiro. Kohēzijas valstu konkurence par finansējuma saņemšanu bija ļoti liela. Šajā konkurences procesā “Rail Baltica” projekts ir saņēmis lielāko finanšu piešķīrumu.

Papildus 184 miljonu eiro ES dotācijai “Rail Baltica” posmiem Baltijas valstīs, 422 miljoni eiro tika piešķirti “Rail Baltica” posmiem Polijā. Saskaņā ar CEF komitejas balsojumu, “Rail Baltica Global” projektam būvdarbiem ir piešķirti 128 miljoni eiro, bet tehniskā projekta un plānošanas darbiem - 88 miljoni eiro.

“”Rail Baltica” novērtē piešķirto papildu finansējumu tehniskā projekta izstrādei, plānošanai un celtniecības darbiem. ‘Tas nodrošinās nepieciešamo finansējumu visām galvenajām globālā projekta aktivitātēm, kā arī nodrošinās gatavību “Rail Baltica” būvniecības posmam. Projekts ir sagatavots, lai palielinātu būvniecības aktivitātes visās trijās Baltijas valstīs,” saka “Rail Baltica” kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.

Pēc Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministra Tāvi Āsa teiktā, papildu CEF finansējuma saņemšana parāda, cik nozīmīgs projekts Eiropai ir “Rail Baltica”.

"Tas, ka “Rail Baltica”, vienlaikus konkurējot ar desmitiem citu pretendentu, saņēma šādu finansējumu, parāda, cik labi projekts virzās uz priekšu salīdzinājumā ar citiem projektiem Eiropā," teica Āss.

“2019. gada CEF transporta aicinājuma ietvaros piešķirtais finansējums ir vēl viens pierādījums tam, ka “Rail Baltica” ir kas vairāk nekā dzelzceļa infrastruktūra - tas ir ekonomisks koridors, kas atbalsta reģionālos savienojumus. Nodrošinātais finansējums ļauj Latvijai sākt gan reģionālo staciju, gan arī reģionālo multimodālo mezglu veidošanu, lai labāk integrētu nacionālos transporta tīklus. Tas arī palielinās “Rail Baltica” infrastruktūras pašpietiekamības potenciālu un radīs lielāku sinerģiju ar vietējām kopienām un uzņēmumiem. Tuvākajā laikā mēs sāksim diskusijas ar vietējām pašvaldībām par reģionālo staciju precīzu atrašanās vietu, jo ir daudz faktoru, kas jāņem vērā,” teica Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Savukārt Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Jaroslavs Narkevičs sacīja, ka “papildu finansējuma piešķiršana ir vislabākā “Rail Baltica” kā Eiropas prioritārā projekta atzinība un atslēga, lai sekmētu tā ieviešanu visās partnervalstīs”.

Dalībvalstu un ES institūciju lēmums vēlreiz apstiprina Rail Baltica kā vienu no galvenajiem Eiropas vadošajiem infrastruktūras projektiem, kas pilnībā atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem un dod ieguldījumu ES, reģionālā un nacionālā transporta, kohēzijas, vides, kā arī inovāciju politikā.

“Pašreizējie maģistrālās līnijas 643 km garumā un starptautisko pasažieru staciju projektēšanas darbi ir sasnieguši labu attīstību un turpina gūt spēcīgu politisko atbalstu. Tādējādi projektam ir labas iespējas turpināt īstenošanu. Lai pabeigtu būvniecību, tam būs vajadzīgs papildu finansējums no nākamajiem CEF Transporta aicinājumiem, jo īpaši saskaņā ar nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu,” sacīja Narkevičs.