Apsildāmās grīdas trūkumi: dažkārt kaitējums var būt lielāks nekā ieguvums (2)

Apsildāmo grīdu vēsture ir meklējama jau 19. gadsimtā - no mūsdienu skatupunkta varētu šķist, ka šī tehnoloģija ir pieejama, tikai sākoties tehnoloģiju revolūcijai pēc Otrā pasaules kara, tomēr arī senāk cilvēki domāja par savu komfortu un siltām kājām. Industrializācijas laikmetā, cilvēki savu mājokļu grīdās iebūvēja tievu vara cauruļu sistēmas, kuras pēcāk pildīja ar karstu ūdeni. Mūsdienu sistēmu iedibināja leģendārais modernisma pamatlicējs Frenks Loids Raits. Arhitekts vairākos savos projektos izmantoja tieši ar elektrību apsildāmu metāla vadu sistēmu, kas stipri līdzinās mūsdienu apsildāmo grīdu tehnoloģijām. 

Tomēr, lai arī cik apsildāmās grīdas būtu lielisks papildinājums mājoklim, tām piemīt arī vairāki mīnusi, kurus būtu ieteicams apsvērt, pirms izlemjat par siltajām grīdām. 

Oglekļa dioksīda izmeši

Laikā, kad diskusijas par ilgtspējību un ekoloģisku dzīvesveidu sit augstu vilni, nopietns elements, ko izvērtēt, ir oglekļa dioksīda izmešu samazināšana. Šo kaitīgo vielu, kas izraisa siltumnīcas efekta veidošanos Zemes atmosfērā, rada arī mājokļi. Apsildāmās grīdas dēļ mājoklis pastiprināti rada oglekļa dioksīdu, proti, apsildes iekārta veicina šīs bezkrāsainās gāzes rašanos un izdali no būvniecības materiāliem. 

Pārāk sauss gaiss

Mitrs gaiss bieži vien ir tā parādība mājoklī, kuru cenšas pa visām varītēm izskaust. Mitrais gaiss veicina alerģisku reakciju rašanos, bet pašā mājoklī - pelējuma sēnes veidošanos. Sauss gaiss savā ziņā šīs problēmas atceļ, taču arī tam ir savi mīnusi. Sausā gaisā arī rodas veselības problēmas, it īpaši tas veicina elpceļu slimības. Mājoklī sauss gaiss būs vainojams pie mēbeļu un koka grīdas sprēgāšanas. 

Bīstami kājām

Ilgstoši silta grīda laika gaitā veicina kāju pampšanu, kas vēlāk jau rezultējas citās problēmās, kas saistītas ar asinsspiedienu, kāju un asinsvadu veselību. Tāpat siltās grīdas veicinās pēdu svīšanu, kas nebūt nenāks par labu tiem, kas ilgstoši cīnās ar kāju sēnīti. 

Starojums

Līdzīgi kā dators, telefons, televizors un mikroviļņu krāsns, arī apsildāmās grīdas rada niecīgu, bet tomēr - starojumu, vēsta portāls "HowStuffWorks". Apsildāmās grīdas rada vieglu elektromagnētisko lauku, kas nav īpaši kaitīgs cilvēkam un nav vainojams onkoloģisko slimību izraisīšanā, tomēr neliels risks veselībai pastāv. Austrālijas Radiācijas drošības aģentūras veiktajā pētījumā ir noskaidrots, ka ilgstoša viegla elektromagnētiskā lauka ietekme nevar samazināt mūža ilgumu, tomēr eksperimentā ar pelēm tika novērots, ka dzīvniekiem šāds elektromagnētiskais lauks ietekmē hormonu un enzīmu aktivitāti organismā.