Karstuma stress ir stāvoklis, kad organisms nespēj pienācīgi atdzist un ķermeņa temperatūra pieaug līdz tādam līmenim, kas var apgrūtināt iekšējo orgānu darbību.
Tas notiek situācijās, kad ķermenim nav iespēju atbrīvoties no pārmērīgā siltuma ar svīšanas palīdzību, jo gaiss ir pārāk mitrs.
Lī un viņa kolēģi ir secinājuši, ka viņu aizsargtērpi, kuru galvenais uzdevums ir nepieļaut viņu inficēšanos ar vīrusu, apgrūtina svīšanu, tādējādi neļaujot ķermenim atdzist.
Kā norāda Birmingemas Universitātes fizioloģijas pētniece Rebeka Lūkasa, karstuma stresa simptomi no reiboņiem un dezorientācijas var pāraugt pat krampjos un nieru vai zarnu trakta darbības paralīzē. Eksperte uzsver, ka pārkaršana var izraisīt ļoti nopietnas problēmas.
Lai ņemtu vērā temperatūras un citu faktoru, piemēram gaisa mitruma ietekmi, karstuma stresa mērīšanai pasaulē izmanto tā dēvēto WBGT (Wet Bulb Globe Temperature) temperatūru, kas sniedz reālistiskāku esošo apstākļu vērtējumu kā tikai gaisa temperatūras mērījumi.
Pagājušā gadsimta vidū ASV armija sāka izmantot WBGT par pamatu vadlīnijām, kuru mērķis ir pasargāt karavīrus.
Piemēram, ja WBGT sasniedza 29 grādus pēc Celsija, tas nozīmē, ka fiziskas aktivitātes jāpārtrauc ikvienam, kas nav pieradis darboties šādā karstumā.
Lī un viņa kolēģi Singapūras slimnīcā šobrīd regulāri strādā šādā temperatūrā.
Pie WBGT 32 grādu apmērā ASV armijas vadlīnijas nosaka, ka jebkādas nopietnas fiziskas aktivitātes ir jāpārtrauc, jo karstuma risks kļūst pārmērīgi liels.