Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Kadastrālo vērtību kāpums: vai briest “nodokļu apokalipse”? (70)

"Komforta zona"
Foto: Gints Bāliņš/TVNET

Pēc kadastrālo vērtību pārskatīšanas jābūt izmaiņām arī nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Šāda doma izskanēja raidījumā “Komforta zona”, kurā tika apspriestas 15. jūlijā sabiedriskajai apspriešanai nodotās jaunās kadastrālās vērtības, kuras varētu stāties spēkā 2022. gada janvārī. Vienlaikus Tieslietu ministrija (TM) piedāvā noteikt neapliekamo minimumu līdz 100 000 eiro primārajam īpašumam, lai pasargātu lielāko daļu namīpašnieku no strauja nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma.

Raidījumā piedalījās tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, nekustamo īpašumu aģente Kristīne Dubane un sabiedriskās iniciatīvas “Par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam” līdzautors Estris Hiršsons.

Pilnu sarunu iespējams noskatīties šeit:

Audio:

Tirgus situācija un krīzes risinājumi

Raidījuma sākumā tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs ieskicēja iemeslus, kāpēc kadastrālās vērtības tika pārskatītas. Tas esot bijis Saeimas dots uzdevums 2017. gadā, lai kadastrālās vērtības būtu atbilstošas tirgus situācijai.

Viņu papildināja Estris Hiršsons, minēdams, ka pirmsākumi šai iniciatīvai meklējami vēl 2008. gada vispasaules krīzes laikā, kad Latvijas valdība pieņēma lēmumu pakāpeniski kāpināt kadastra vērtības, lai mazinātu spiedienu uz tirgu.

Runājot par iespējamām sekām, ja kadastrālās vērtības nekustamiem īpašumiem tiks celtas tā, kā paredzēts šobrīd, nekustamo īpašumu aģente Kristīne Dubane atzīmēja, ka tādā gadījumā nesamērīgi pieaugs nodokļu slogs iedzīvotajiem, jo kadastrālās vērtības tiek izmantotas nekustamā īpašuma un citu nodokļu un nodevu aprēķināšanai.

“Ja tiks ieviestas šīs vērtības, kas tagad jau ir publicētas, tad nodokļu slogs iedzīvotājiem būs nesamērīgs. It īpaši tiem, kuriem ir dzīvokļi,” bažīga bija Dubane.

Lai mazinātu šo slogu, TM piedāvā ieviest neapliekamo minimumu īpašumiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 tūkstošiem eiro.

“Tieši tāpēc mēs arī aicinām ieviest šo neapliekamo minimumu. 100 tūkstošu eiro apmērā un attiecībā uz zemi zem šī primārā mājokļa noteikt, ka rēķina nevis no pilnās kadastrālās vērtības, bet no vienas piektās daļas,” skaidroja Bukšs.

Kam būtu jānosaka NĪN likmes?

Diskusijas dalībnieki lūgti vērtēt, vai būtu jāmaina līdzšinējā NĪN noteikšanas sistēma, kur konkrētās likmes nosaka pašvaldības.

Estris Hiršsons uzskata, ka jāveido centralizēta NĪN likmju noteikšanas sistēma, proti, jāatņem pašvaldībām iespējas pašām noteikt šīs likmes, jo, viņaprāt, pašreizējā situācijā pašvaldības piekopj negodīgu NĪN atlaižu politiku.

“Spilgts piemērs ir Andrejsala Rīgā. Andrejosta, kur prominentām personām piederošiem īpašumiem aiz dzelzsbetona sētas ir 90% [NĪN atlaide]. Savukārt ārpus, dažus soļus tālāk cilvēki, kas dzīvo mazģimeņu dzīvokļos, jau maksā pilnu nekustamā īpašuma nodokli,” stāstīja Hiršsons.

Viņam iebilda Aldis Bukšs. Pēc ierēdņa teiktā, pašvaldības izmanto NĪN atlaides kā svarīgu instrumentu, lai piesaistītu uzņēmējus.

“Attiecībā uz atlaidēm komercprojektiem, mana pārliecība ir, ka pašvaldībai ir jādod iespēja dot papildu bonusus, ja kāds grib dabūt šo ražotāju pie sevis. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide ir viens no tiem veidiem, kā pašvaldība var viņus pievilināt,” skaidroja Bukšs.

Vienlaikus, ja tiktu ieviests neapliekamais minimums īpašumiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 tūkstošiem eiro, pašvaldībām vairs nevajadzētu piemērot NĪN atlaides, jo Latvijā 95% mājokļu vērtība ir zem šā sliekšņa.

“Mūsu piedāvājums attiecībā uz neapliekamā minimuma ieviešanu principā atceltu šo iespēju, jo, pirmkārt, pašvaldībai vairs nebūtu nepieciešams noteikt atlaidi līdz 100 tūkstošiem. Otrkārt, arī mūsu sagatavotajā likumprojektā ir noteikts, ka primārajam mājoklim nedrīkst spēlēties ar likmēm, kā to reizēm dara pašvaldības,” argumentēja Bukšs.

Arī Kristīne Dubane uzskata, ka pašvaldībām tomēr ir jāatstāj iespēja regulēt NĪN likmes, jo jaunās kadastrālās vērtības varētu krietni sarežģīt dzīvi arī mazajiem uzņēmējiem. Piemēram, ja tiks ieviestas plānotās vērtības un tam līdzi nesekos izmaiņas NĪN piemērošanas politikā, no Rīgas mikrorajoniem varētu pazust frizētavas un nelieli veikaliņi, kas bieži atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos.

“Katrā mikrorajonā ir nepieciešami gan veikali, gan frizētavas, kas parasti atrodas ēku pirmajos stāvos. Šobrīd mainot kadastrālo vērtību, no 22 gada nemainot nodokļu politiku, šie nodokļi būs ļoti dārgi. Attīstītājam nebūs izdevīgi pirmajos stāvos taisīt komercobjektus, un neviens īsti nevarēs viņu frizētavu atpelnīt tieši nodokļu ziņā,” uzskata eksperte.

Neapliekamais minimums visas problēmas neatrisinās

Pēc Hiršsona domām, lai arī TM piedāvātais neapliekamais minimums amortizē kadastrālo vērtību kāpumu, tomēr šis variants neatrisina visas problēmas, jo nākotnē neizslēdz īpašumu konfiscēšanas gadījumus nodokļa parāda dēļ.

“Mēs esam pārliecināti, ka [nodoklis vienīgajam īpašumam] jāatceļ pilnībā, jo ienākumi cilvēkam var mainīties. Pēkšņi NĪN ar visām atlaidēm var pārsniegt iedzīvotāju ienākumus. Un līdz ar to tas nebūtu ne saprātīgi, ne pareizi no valsts puses, ka valsts atņem māju. Tas nav pieļaujams,” pārliecināts Hiršsons.

Turklāt problēma slēpjas arī tajā, ka cilvēkiem bieži ir vairāki īpašumi, norādīja Kristīne Dubane. Līdz ar to, pat ja par primāro īpašumu nodoklis nebūs jāmaksā, NĪN slogs varētu celties, un cilvēki to izjutīs uz citu īpašumu rēķina.

“Piemēram, ir dzīvoklis mikrorajonā un mantota zeme no vectēva, kas atrodas, piemēram, Limbažu rajonā, kurai ir komercapbūves statuss, bet patiesībā tur ir lupīnu pļava. Nodokļu parāds ir 10 tūkstoši. Konkrēts gadījums,” pastāstīja Dubane.

Aldis Bukšs atbildēja, ka šādos gadījumos cilvēkam esot jārisina jautājums ar pašvaldību, pieprasot mainīt īpašuma lietošanas mērķi. Savukārt, ja pašvaldība ietiepīgi nepiekrīt, jautājums jārisina publiski, jāvēršas VARAM un Valsts zemes dienestā.

Kļūdas kadastrālo vērtību noteikšanas metodikā

Kristīne Dubane saskata nopietnus trūkumus kadastrālo vērtību noteikšanas metodikā. Piemēram, ja kādā ciematā, kur ir desmit mājas, pārdod trīs jaunas mājas, bet pārējās ir vecākas, tad tirgus vērtība, pēc viņas teiktā, tiek aprēķināta pēc trim jaunākajām mājām.

Turklāt pēc jaunās kadastrālo vērtību noteikšanas metodikas jauno projektu vidū ir ieskaitīti tie, kas ir nodoti ekspluatācijā pēc 2000. gada, lai gan arī šīm mājām ir nolietojuma pazīmes.

Aldis Bukšs atbildēja, ka aprēķini ir balstīti uz tirgus datiem un pārdošanas cenām, Savukārt ēku nolietojums tiek ņemts vērā visos gadījumos, arī attiecībā uz tā dēvētajiem jaunajiem projektiem.

“Ļoti labs jautājums ir par to, vai tiešām, ja tev ceļas kadastrālā vērtība, tam ir jāatspoguļojas NĪN? Nē, tas absolūti nedrīkst atspoguļoties NĪN, ja tu nevēlies to māju pārdot. Ja tu visu mūžu tajā  dzīvo un dzīvos tavi mantinieki,” uzskata Bukšs.

TM biroja vadītājam tika arī vaicāts, kas notiks pēc pieciem vai desmit gadiem, ja tirgū celsies cenas, un vai atkal nebūs jāpaaugstina kadastrālās vērtības. Viņš atbildēja, ka nākotnē politiķiem būs jāskatās, kāda ir situācija, un, iespējams, ar laiku jāskata iespēja palielināt neapliekamo minimumu.

Savukārt Kristīne Dubane pašreizējās tirgus cenas vērtē kā stabilas. Ja nesāksies Covid-19 otrais vilnis, nekustamo īpašumu cenu kāpums netiek prognozēts. Cenas kāpināt var būvniecības izmaksas, kā arī jaunas kadastrālās vērtības bez vienlaicīgām nodokļu politikas izmaiņām.

Pēc Estra Hiršsona domām, TM piedāvātais neapliekamais minimums no potenciālā cenu kāpuma nākotnē iedzīvotājus nepasargās.

Runājot par iespējamiem citiem risinājumiem, Dubane uzskata, ka viens no tādiem būtu nepielīdzināt kadastrālās vērtības 100% apmērā tirgus cenām.

Raidījuma laikā vairākkārt izskanēja tas, ka koalīcijas partneri iepriekš nebija gatavi akceptēt ar NĪN neapliekamo minimumu. Vaicāts, kas notiks, ja beigu beigās politiskā vienošanās par to netiks panākta, Bukšs atbildēja, ka jaunās kadastrālas vērtības tādā gadījumā netiks virzītas uz apstiprināšanu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu