Pēc kadastrālo vērtību pārskatīšanas jābūt izmaiņām arī nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Šāda doma izskanēja raidījumā “Komforta zona”, kurā tika apspriestas 15. jūlijā sabiedriskajai apspriešanai nodotās jaunās kadastrālās vērtības, kuras varētu stāties spēkā 2022. gada janvārī. Vienlaikus Tieslietu ministrija (TM) piedāvā noteikt neapliekamo minimumu līdz 100 000 eiro primārajam īpašumam, lai pasargātu lielāko daļu namīpašnieku no strauja nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma.
Raidījumā piedalījās tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, nekustamo īpašumu aģente Kristīne Dubane un sabiedriskās iniciatīvas “Par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam” līdzautors Estris Hiršsons.
Pilnu sarunu iespējams noskatīties šeit:
Audio:
Tirgus situācija un krīzes risinājumi
Raidījuma sākumā tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs ieskicēja iemeslus, kāpēc kadastrālās vērtības tika pārskatītas. Tas esot bijis Saeimas dots uzdevums 2017. gadā, lai kadastrālās vērtības būtu atbilstošas tirgus situācijai.
Viņu papildināja Estris Hiršsons, minēdams, ka pirmsākumi šai iniciatīvai meklējami vēl 2008. gada vispasaules krīzes laikā, kad Latvijas valdība pieņēma lēmumu pakāpeniski kāpināt kadastra vērtības, lai mazinātu spiedienu uz tirgu.
Runājot par iespējamām sekām, ja kadastrālās vērtības nekustamiem īpašumiem tiks celtas tā, kā paredzēts šobrīd, nekustamo īpašumu aģente Kristīne Dubane atzīmēja, ka tādā gadījumā nesamērīgi pieaugs nodokļu slogs iedzīvotajiem, jo kadastrālās vērtības tiek izmantotas nekustamā īpašuma un citu nodokļu un nodevu aprēķināšanai.
“Ja tiks ieviestas šīs vērtības, kas tagad jau ir publicētas, tad nodokļu slogs iedzīvotājiem būs nesamērīgs. It īpaši tiem, kuriem ir dzīvokļi,” bažīga bija Dubane.