Valsts kontrole vērsusies Valsts policijā par NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi (5)

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto

aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

"Tomēr, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropā, NMPD izdevās iegādāties tikai 48% no plānotajām aizsargmaskām un 12% no respiratoriem," atzīmējuši revidenti.

NMPD un NVD, veicot individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes, prioritāri balstījās uz veselības resora aprēķiniem un vajadzībām. Vienlaikus NVD aizsardzības līdzekļu iegādes veica ar rezervi, lai krājumi būtu pēc iespējas ilgākam laika posmam un daļu no tiem varētu novirzīt arī citu resoru vajadzībām. VK vērtējumā, līdz pat 27.martam tā arī nebija zināms, cik un kāda veida individuālie aizsardzības līdzekļi vispār ir nepieciešami valstiskā līmenī.

Revīzijas iestādē atzina, ka veselības resors aizsardzības līdzekļu iegādes veica apstākļos, kad bija jārīkojas ātri un izlēmīgi, taču

ne valstiskā līmenī, ne veselības resora ietvaros nebija definētas prasības iegāžu veikšanai, līdz ar to tas, kā veikt iegādes atvieglotā kārtībā, bija tikai un vienīgi konkrētās iegādes veicēja kompetencē un atbildībā.

Vērtējot iegāžu procesu NVD, Valsts kontroles revidenti secināja, ka veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu pieņemšana, tādējādi radot korupcijas risku. "Lai gan NVD ar direktora mutisku rīkojumu bija izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar aizsardzības līdzekļu iegādi, tomēr revidentiem neizdevās iegūt nekādus dokumentus par tās darbību. Turklāt lēmumus par līgumu slēgšanu ar konkrētiem piegādātājiem iestādes direktors pieņēmis vienpersoniski, par saviem lēmumiem informējot krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, tā saņemot netiešu atbalstu," klāstīja revīzijas iestādē.

Arī attiecībā uz NVD izvirzīto piegādātāju atlases kritēriju ievērošanu piecu konkrēto piegādātāju atlasei VK neesot izdevies iegūt dokumentārus pierādījumus, lai gan kritēriji piegādātājiem tika izvirzīti. Valsts kontrolē uzsver, ka

visa procesa laikā lēmumu pieņēmēju darbības un lēmumi netika dokumentēti pat ne minimālā apjomā - vienošanās ar piegādātājiem notika mutiski, telefoniski, izmantojot lietotni "WhatsApp" un tamlīdzīgi. 

"Lēmumu pieņemšana nav izsekojama un ar audita metodēm nav novērtējama. Iespējamas koruptīvas darbības būtu identificējamas ar operatīvām metodēm. Visu revīzijā iegūto informāciju Valsts kontrole ir nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kura ir uzsākusi resorisko pārbaudi, tostarp lai meklētu atbildes uz jautājumu - vai nepastāv slepenas vienošanās piegādātāju izvēlē," informēja revidenti.

Tāpat iegāžu procesa laikā NVD tā arī nepubliskoja informāciju par visiem saņemtajiem piedāvājumiem, bet gan tikai par 65 piegādātājiem ar norādi, ka saraksts tiks papildināts. Tas Valsts kontrolei liek secināt, ka tādējādi tika ierobežotas nozares iespējas sekot līdzi un uzraudzīt iegāžu procesu, kas varētu mazināt korupcijas riskus un kliedēt sabiedrības bažas.

Vienlaikus Valsts kontrole pozitīvi vērtē NMPD un NVD rīcību situācijā, kad individuālo aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos, parādoties informācijai par viltojumiem, veselības resora dienesti pēc savas iniciatīvas organizēja paraugu kvalitātes testēšanu,

piesaistot gan augstskolas, gan slimnīcu laboratorijas, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Veselības inspekciju. "Tiesa gan, pārbaudes netika veiktas visām piegādāto preču partijām," secināja revidenti.

VM: Izšķirošais bija ātrums

Atbildot uz VK pārmetumiem par korupcijas riskiem šajos iepirkumos, Veselības ministrijā savukārt uzsver - NVD veiktais individuālo medicīnas aizsardzības līdzekļu iepirkums tika veikts ārkārtējos apstākļos, kad izšķiroša loma bija spējai pieņemt lēmumus un panākt ātru rezultātu.

Kā informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, saistībā ar VK veikto revīziju par individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsargmasku un respiratoru) piegādes procesu veselības sektorā VM saskata vairākus apstākļus, kas lika lēmumus pieņemt minētajā veidā.

VM uzsver, ka NVD individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums ļāva nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā.

Ministrija uzsver, ka lielu aizsarglīdzekļus krājumu Latvijai nebija, jo 2020.gada sākumā nekas neliecināja par pandēmijas riskiem un bezprecedenta individuālo aizsardzības līdzekļu apjoma patēriņa palielinājumu pasaulē. Līdz ar februāri, kad sāka pieaugt saslimstība ar Covid-19, masku, respiratoru un citu individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde kļuvusi apgrūtināta.

Uzskatāms piemērs esot Eiropas Komisijas (EK) 28.februārī izsludinātais kopējais iepirkums visu dalībvalstu apgādei ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas beidzās bez rezultāta. Savukārt otrs EK izsludinātais iepirkums 25.martā ļāva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt līgumu par masku iegādi tikai 6.maijā.

Visi piegādātāji, ar kuriem bija noslēgti līgumi NMPD un slimnīcām, neesot varējuši nodrošināt līgumos paredzētās piegādes, pauž VM, uzsverot, - kopš tika pieņemts lēmums par ārkārtējo situāciju Latvijā, un jau no 17.marta līdz 2.aprīlim NVD varēja nodrošināt nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu.

Pēc minētā datuma centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām sāka veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

VM norāda, ka

NVD mājaslapā ir pieejami šī laika posmā noslēgtie līgumi un darījumi, ko apstiprina preču pavadzīmes, par medicīnas preču, ierīču iegādi un piegādi, kā arī informācija par to izlietojumu.

TVNET jau vēstīja, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts bija piešķīrusi finansējumu teju miljarda eiro apmērā.

Krūmiņa: Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas

valsts kontroliere Elita Krūmiņa pirmdien mediju pārstājiem norādīja, ka Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas.

Valsts kontrole veikusi revīziju par Covid-19 krīzes seku mazināšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu. Revidenti atzina, ka jaunie apstākļi prasīja spēju reaģēt ātri un pielāgoties ārkārtējai situācijai, kā arī radīja atkāpes no ierastās kārtības.

Valsts kontrolē norādīja, ka

jau februāra vidū aizsardzības līdzekļu piegāde bija apgrūtināta visā Eiropā. Tomēr revidenti tā arī nerada atbildi uz jautājumu, kādēļ procedūru izstrādei bija nepieciešams tik ilgs laiks.

"Reaģējot uz šo, Latvijas valdība vēl deviņas dienas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas aizsardzības līdzekļu iegādēs atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, bet vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs publiskoja gandrīz divus mēnešus vēlāk - 29.aprīlī," secināja revidenti.

Vienlaikus Valsts kontrolē norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 13.marta ieteikumiem tika pieļautas arī atkāpes no aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūrām, tomēr arī šajā gadījumā Ministru kabinets tikai 9.aprīlī noteica jaunu kārtību kvalitātes novērtēšanas procedūru veikšanai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka mūsu valstī netika savlaicīgi veikti pasākumi, lai "atviegloto iepirkumu" procedūras būtu caurskatāmas,

kā arī valstiskā līmenī netika izstrādātas vadlīnijas iegāžu veikšanai situācijā, kad netiek piemērots Publisko iepirkumu likums.

"Līdz ar to sabiedrībā pamatoti raisījās diskusijas par aizsardzības līdzekļu iegāžu procesa atklātības trūkumu, un tas radīja augsni aizdomām par koruptīviem darījumiem.

Lai gan šis nebija vienkāršs laiks nevienam no lēmumu pieņēmējiem, jāatzīst, ka vairāki lēmumi nāca stipri par vēlu," atzina Krūmiņa.

Valsts kontrole kā vienu no neatliekami risināmiem jautājumiem, kam pēc ārkārtējās situācijas būtu jābūt valdības dienas kārtībā, ir Valsts civilās aizsardzības plāns, bez kura Latvija dzīvojusi jau trīs gadus.

"Arī Valsts katastrofu medicīnas plāns, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam jāaktualizē ik gadu, šobrīd kavējas Veselības ministrijā. Savukārt finansējums materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi piešķirts 2018.gadā, bet jaunā valsts materiālo rezervju nomenklatūra, kas bija jāapstiprina līdz šī gada 1.aprīlim, joprojām nav izstrādāta. Vecā vairs nav spēkā, līdz ar to Latvijai šobrīd nav arī šāda - ļoti nozīmīga dokumenta," atzina Valsts kontrolē.

Sarunas plāns:

00:00 - 3:29 VK darba kārtības maiņa Covid-19 krīzes apstākļos

3:29 Plānotās pārbaudes un finanšu revīzijas

10:35 Covid-19 krīzes finansējuma izmantojuma pamatojums

11:32 Situācija un piemēri Eiropas Savienības līmenī

13:38 Pirmais starpziņojums - individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes process veselības resorā līdz to pārņēma aizsardzības resors

29:03 Cik vienpersoniski atbildīgs ir E. Labvīrs par pieņemtajiem lēmumiem, amata pamešana. Kā vērtējama E. Labsvīra sarakste par iepirkumiem?