Karšu maksājumu nepieejamības dēļ Latvijā 50% iedzīvotāju par pirkumu norēķinās skaidrā naudā (13)

Savukārt 27% aptaujāto norādīja, ka norēķini skaidrā naudā ir pieradums.

Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji, pateicoties moderniem maksājumu risinājumiem, aizvien biežāk naudas maku var atstāt mājas.

Visbiežāk maksāt skaidrā naudā izvēlas iedzīvotāji vecuma grupās no 18 līdz 24 un no 55 līdz 75 gadiem. Gandrīz divas trešdaļas jeb 62% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādījuši, ka maksā ar skaidru naudu tad, kad nav iespēja norēķināties ar maksājumu karti.

37% respondentu ir grūti pateikt konkrētu skaidras naudas summu, kas būtu jātur savā naudas makā ikdienas gaitās. Skaidras naudas apjoms, ko iedzīvotāji iesaka ņemt līdzi, atkarīgs galvenokārt no ienākumu līmeņa. Vidējā naudas summa, kuru Latvijas iedzīvotāji ieteiktu nēsāt līdzi ikdienas gaitās saviem draugiem un radiem, ir 67,77 eiro.

Pētījuma dati liecina, ka iecienītākās maksājumu metodes internetā ir drošs savienojums ar internetbanku (BankLink), to norāda 67% respondentu, un maksājumi ar bankas karti - 45%. Šāds risinājums ir vienlīdz aktuāls respondentiem visās vecuma grupās.

Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijā ir izsniegtas vairāk nekā 2,1 miljons maksājumu karšu. Maksājumu kartes tiek pieņemtas vairāk nekā 30 000 tirdzniecības vietu.

"SEB bankas" Maksājumu karšu nodaļas vadītājs Ronalds Platkājis atzīmēja, ka skaidras naudas norēķinus ikdienā, pateicoties ērtībām un ātrumam, pakāpeniski arvien vairāk nomaina bezskaidras naudas norēķini, apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāji uzticas digitālajiem risinājumiem un novērtē tehnoloģiju sniegtās iespējas. Viņš norādīja, ka saglabājas arī nepieciešamība pēc skaidras naudas, tomēr tās apjomi varētu vēl vairāk samazināties, jo, kā liecina bankas novērojumi, arī gados vecāki cilvēki arvien biežāk dod priekšroku maksājumiem ar karti.

"Swedbank" Karšu atbalsta daļas vadītāja Liene Gasiņa uzsvēra, ka pamatā ienākošā skaidras naudas plūsma veidojas mazumtirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu jomas uzņēmumos, kur klientiem ir iespēja izvēlēties - maksāt skaidrā naudā vai ar maksājumu karti. Minētajās jomās maksājumu īpatsvars skaidrā naudā svārstās 40-60% robežās. Tomēr vērojams, ka tirgotāji, kas tradicionāli saviem klientiem piedāvājuši norēķinus tikai skaidrā naudā, pielāgojas savu pircēju paradumiem un piedāvā arī karšu maksājumus.

Savukārt "Luminor" bankas E-komercijas un karšu risinājumu vadītājs Viktors Saulītis pauda, ka patlaban tirdzniecībai internetā ir diezgan stingri regulējumi, jo īpaši, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku.

"Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību, jo to ieviešanai ir noteiktas prasības un Latvijā strādājošās bankas ir prasīgas to izpildē. Iepērkoties gan vietējos, gan ārzemju interneta veikalos, pircējus sargā arī karšu shēmu izdotie noteikumi. Gadījumā ja tirgotājs nav piegādājis preci vai nav sniedzis pakalpojumu un nav atpakaļ atdevis naudu, pircējam ir iespēja atgūt naudu arī no savas kartes izdevējbankas. Brīdī, kad darījuma apmaksai tiek izmantots pārskaitījums, proti, "BankLink" jeb maksājumu ierosināšanas pakalpojums, pircējam vienmēr būtu jāizvērtē tirgotājs, balstoties uz pieejamajām atsauksmēm," viņš skaidroja.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas Latvijas iedzīvotāju pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2020.gada maijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs laikā.