Cīņā ar Spānijas kailgliemezi jāiesaistās pilnīgi visiem kaimiņiem (6)

Projektu īsteno vairākas iestādes, tostarp Zemgales plānošanas reģions. Tā sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne pauda, ka klimata pārmaiņu un citu ietekmējošo faktoru rezultātā Eiropā, tostarp Latvijā, ieviesušās dažādas svešzemju sugas, turklāt daļai no tām ir invazīvs un agresīvs raksturs. Tās kaitīgi ietekmē ne tikai vietējo bioloģisko daudzveidību, bet rada arī citus negatīvus apstākļus - apdraudējumu cilvēka veselībai, pārtikai un ekonomikai. Semināra laikā tika aplūkotas vairākas Latvijā sastopamās invazīvās svešzemju sugas, to iezīmes un apkarošanas vai ierobežošanas metodes.

Novēršana ir vislētākā un visefektīvākā metode cīņā ar šīm, tā nozīmē stingrāku robežu kontroli un informācijas apmaiņu reģionālā, valstu un starptautiskā līmenī, secināts seminārā. Kā nākamā metode ir apkarošana - ja invazīvās sugas jau ir pielāgojušās vietējiem apstākļiem, tad tās ir jāiznīcina, jāpļauj vai jāmiglo. Tomēr, ja apkarošana vairs nav iespējama, tad jāveic ierobežošana un ilgstoša kontrole.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte seminārā Santa Rutkovska informēja par vairāku sugu ietekmi un ierobežošanas metodēm. Viņa dalījās ar Kanādas zeltgalvītes izskaušanas piemēru no dabas parka "Piejūra" Daugavgrīvā, kur visu šī auga saknes izraktas un pēc tam aizvestas no teritorijas. Darbu veikšanas laikā notikusi neplānota un nekontrolēta dedzināšana, kas pierādījusi, ka uguns nav piemērota metode, lai cīnītos ar invazīvām sugām. Zeltgalvītei ir spēcīga sakņu sistēma, pelni tai devuši papildu mēslojumu, un līdz ar to papildu sparu augšanai. Blakus teritorijas, kur zeltgalvīte bijusi salīdzinoši mazāk, nopļautas, bet jārēķinās, ka pļaušana jāatkārto, un pirmajos gados tas jāatkārto vismaz divas reizes gadā.

Savukārt puķu spriganei vēlākais ierobežošanas brīdis ir tās ziedēšanas laikā - to iespējams pļaut, izraut, izkaplēt. Visas novāktās auga daļas jāaizved prom no apsaimniekotās teritorijas, darbi jāatkārto katru gadu, līdz augs pilnībā ierobežots vai apkarots.

Lujāne pauda, ka šogad Latvijā īpaši aktualizējusies ēdelīgā Spānijas kailgliemeža izplatības problemātika. Tas nodara kaitējumu kā mazdārziņu, tā lielāku saimniecību īpašnieku stādījumiem. Suga ir sastopama gandrīz visā Eiropā un ir ierindota Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Tieši tāpēc cīņa ar šo sugu ir sarežģīta un tajā jāiesaistās visiem mazdārziņu īpašniekiem un kaimiņiem.

Kā profilaktiskie un mehāniskie pasākumi tiek minēti augsnes irdināšana, nosusināšana, aizsargjoslu veidošana, speciālu sētiņu un slazdu izvietošana, nezāļu likvidēšana, ūdenstrauku un citu ēsmu izvietošana dārzos. Spānijas kailgliemezis ir alus cienītājs, tāpēc tā pievilināšanai var izmantot slazdus ar šo dzērienu, kam pievienots sāls, lai pēc mielošanās gliemezis nespētu pamest slazdu. Tā kā Spānijas kailgliemezis ir nakts dzīvnieks, tad agri no rīta, pievakarē vai pēc lietus tos var salasīt un pēcāk iznīcināt.

Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā eksperte Līga Grišāne semināra apmeklētājus informēja par Sosnovska latvāņa ierobežošanas metodēm, kas īpaši aktuālas Vidzemes iedzīvotājiem. Pašlaik tiek ieteiktas četras rīcības. Mehāniskā paredz ziedu čemuru nogriešanu, centrālās rozetes izduršanu, noklājot ar melnu plēvi vai mulču un nopļaujot un apstrādājot augsni. Ķīmiskā metode iesaka izmantot Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus, kuru sastāvā ir glifosāts. Bioloģiskā metode ietver noganīšanu vai ierobežošanu ar kultūraugiem, bet kombinētā ir metožu apvienojums. Darbā ar Sosnovska latvāni jāizmanto individuālie darba aizsardzības līdzekļi - aizsargtērps, sejas aizsargmaska vai aizsargbrilles, aizsargcimdi un zābaki.

Projektu "Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām" Eiropas Savienība. Tā kopējais budžets ir 1 384 618 eiro.