Dabas skaitīšanā jau apsekoti 90% no plānotajām teritorijām

Biotopu kartēšana šogad noslēdzas, bet kopsavilkums par pirmo visas Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās biotopu grupās būs pieejams nākamā gada otrajā pusē.

Visaptverošā Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu apzināšana ir visapjomīgākā no trim projekta aktivitātēm, ko iedzīvotāji visbiežāk asociē ar dabas skaitīšanu. Tas saistīts ar lielo iesaistīto personu loku, jo informatīvās vēstules par ekspertu apsekojumiem jau saņēmuši vairāk nekā 130 000 zemju īpašnieku ikvienā Latvijas novadā.

Reinika akcentēja, ka dabas skaitīšanas nepieciešamība, procesi, ieguvumi skaidroti semināros 65 pašvaldībās, ka arī sniegtas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.

Vēstule par apsekojuma rezultātiem tiek sūtīta tikai tad, ja teritorijā ir konstatēts biotops. Zemes īpašnieks ir pirmais, kas uzzina dabas skaitīšanas rezultātus, pēc tam tie digitālā veidā tiek ievadīti dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" vietnē " kur pieejami ikvienam interesentam.

Pateicoties dabas ekspertu vērīgumam un specifiskajām zināšanām, triju sezonu laikā ir atklātas četras līdz šim nezināmas alas, viens pilskalns, divas jaunas augu sugas, piecas jaunas sēņu, tostarp divas piepju sugas, piecas jaunas sūnu sugas, četras jaunas ķērpju sugas, divas jaunas lielās kosas atradnes un daudzu citus reto sugu jaunas atradnes, norādīja Reinika.

Jau ceturto gadu visu triju aktivitāšu īstenošanu kopumā nodrošina ap 400 cilvēku. Līdztekus biotopu kartēšanai, to aizņemtās platības un kvalitātes noteikšanai pēc zinātniski pamatotiem kritērijiem, iegūto datu pārbaudei un zemju īpašnieku informēšanai, kā arī datu digitalizēšanai tiek veikta arī 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu, kā arī piecu sugu aizsardzības plānu izstrāde.

Reinika uzsvēra, ka no sākotnēji plānotajiem 20 ĪADT plāniem, kuru skaits pērn tika palielināts līdz 25 plāniem, 13 jau ir izstrādāti. Patlaban notiek aktīvs darbs pie atlikušajiem 12 plāniem, tostarp Gaujas un Ķemeru Nacionālajā parkā un Lubāna mitrājā. Šo triju lielo teritoriju aktuālos biotopu datus un jauno, mūsdienām atbilstošo aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu gaida ne vien iedzīvotāji, bet arī pašvaldības. Jo dabas vērtību profesionāla apzināšana, izvērtējums un plānā iekļautie izspriestie priekšlikumi paver ceļu to ātrākai īstenošanai ar ES fondu atbalstu. Tādēļ DAP aicina iedzīvotājus, pašvaldības un citus interesentus aktīvi iesaistīties plānu izstrādē, lai visi priekšlikumi tiktu analizēti savlaicīgi un konstruktīvi, teica Reinika.

No pieciem sugu aizsardzības plāniem pašlaik ir izstrādāts plāns sugu grupai "Pūces". Dīķa naktssikspārņa un sugu grupai "Roņi" plāns ir izstrādes finiša taisnē. Plānots, ka šie plāni līdz ar platausainā sikspārņa un sugu grupas "Dzeņi" plānu tiks izstrādāti līdz šī gada beigām, solīja Reinika.

Visas trīs dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" aktivitātes jāpaveic līdz 2023.gada 31.decembrim. Aktuālā informācija pieejama vietnēs "www.skaitamdabu.gov.lv" un "www.daba.gov.lv".