Covid-19 otrais vilnis var izraisīt katastrofu naftas tirgū (47)

Gada sākumā koronavīrusa pandēmija strauji izplatījās Ķīnā, pēc tam Eiropā. Vēlāk šajās vietās vīrusa izplatība pierima, bet liels uzliesmojums turpinās citās pasaules daļās, kā Brazīlijā, Indijā, Dienvidāfrikā un ASV. Šīs valstis ir nozīmīgas naftas produktu patērētājas, taču dažādo ierobežojumu un karantīnu dēļ naftas patēriņš ir būtiski samazinājies.

Joprojām diezgan labā atmiņā ir satricinājumi naftas tirgū, kas notika aprīlī. Šeit gan jāpiebilst, ka otrais Covid-19 vilnis var izraisīt vēl nopietnākas problēmas naftas tirgū, nekā tas bija aprīlī. Šajā gadījumā atkal ir paredzams naftas cenu “brīvais kritiens”, kas šoreiz var ļoti sāpīgi atsaukties uz ekonomikām, kas ir atkarīgas no naftas cenām, kā arī uz naftas tirgu kopumā.

Vīruss, ar kuru ir sasirguši vairāk nekā 14 miljoni pasaules iedzīvotāju, ir izplatījies faktiski visās pasaules valstīs. Pirmdien naftas cenas svārstījās ap 40 dolāriem par barelu.

Savukārt vīrusa izplatība jaunu maksimumu sasniedza tādās vietās kā Losandželosā un Honkongā. “Otrais vilnis, visticamāk, ir sācies,” sacīja Vanderbilta Universitātes medicīnas skolas pārstāvis Viljams Šafners. Tās, viennozīmīgi, ir sliktas ziņas, kas izbeidz naftas tirgū valdošo optimisma vilni, kas sākās aprīļa beigās, kad naftas cenas sāka kāpt, palielinoties pieprasījumam pēc naftas produktiem. Naftas cenu kāpums ir saistāms ar karantīnas un citu ierobežojumu atcelšanu Eiropā un Āzijā.

Bet tieši šī paša optimisma dēļ “var gadīties negaidīti satricinājumi, kas naftas cenām liks ļoti strauji krist. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai tas būs īslaicīgs kritums, vai arī ilgs un sāpīgs,” brīdina enerģētikas konsultāciju uzņēmums “Rystad”.

Tātad – kā varētu izskatīties otrais vilnis, un kā tas ietekmēs naftas cenas?

Covid-19 otrā viļņa ideja ir tāda, ka vīrusa izplatība varētu atgriezties vēl augstākā līmenī, nekā iepriekš.

“Ja mēs skatāmies uz globālajiem inficēšanās datiem, tad redzam – saslimšanas gadījumu skaits nav sasniedzis savu maksimumu, jo ar katru dienu šis skaits turpina pieaugt. Otrā viļņa ideja ir aktuāla tieši Eiropai, kur saslimstības rādītāji būtiski samazinājās,” norāda “Panmure Gordon” pētnieks Kolins Smits.

Kamēr Eiropa vēl gatavojas potenciālajam otrajam vilniem, vīruss turpina plosīties tādās lielajās naftas patērētājvalstīs kā Brazīlija, Indija, Dienvidāfrika un ASV, kur ļoti strauji pieaug mirušo skaits. Jāpiebilst, ka visā pasaulē no vīrusa miruši vairāk nekā 600 000 cilvēku.

Plašāka problēma, kā norāda analītiķi, ir atkārtotas karantīnas un citu ierobežojumu noteikšana tajās valstīs, kas visvairāk producē naftu, kā Saūda Arābijā, Irākā un ASV. Eksperti ir pārliecināti, ka no ekonomikas viedokļa daudz prātīgāk ir noteikt lokāla mēroga karantīnas, nevis valstu mērogā. Tādējādi varētu izvairīties no tik smaga (vai pat vēl smagāka) naftas cenu krituma, kāds tika pieredzēts gada pirmajā pusē.

Aprīlī karantīnas dēļ Eiropā un Āzijā pieprasījums pēc naftas saruka par teju 26 miljoniem barelu dienā. Otrā viļņa laikā šis rādītājs varētu sasniegt 18 miljonus barelu dienā.

“Neapturamais Covid-19 gadījumu skaita pieaugums ASV ir pamats bažām naftas tirgū, ņemot vērā, ka šī valsts ir viena no lielākajām naftas produktu patērētājām pasaulē. Ķīnā, savukārt, varasiestādes pierādīja, ka var noteikt radikālus lokāla mēroga ierobežojumus, kas neskar pilnībā visu valsti,” teikts “Rystad” ziņojumā.

“Rystad” analītiķis Artjoms Čens skaidro, ka jauni ierobežojumi Eiropā, Dienvidamerikā un Krievijā varētu būt vairāk mērķēti un mazāk stingri, jo šajās vietās veselības sistēmas būs labāk sagatavotas, nekā tās bija aprīlī.

Šīs neskaidrības dēļ, lielākā daļa analītiķu izvairās prognozēt tālāko naftas cenu dinamiku. Pašreizējās – “piesardzīgās” prognozes liecina, ka “Brent” markas jēlnafta šogad saglabāsies pie vidēji 35 dolāru atzīmes, kas ir zemāks rādītājs, nekā citus gadus, kad šis rādītājs ir 41 dolārs par barelu.

“Vēl ir pāragri spriest attiecībā uz Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) noteiktajiem ražošanas ierobežojumiem,” saka Smits. "Vēsturiski ir bijis tā, ka lielas kataklizmas gadījumā no OPEC seko reakcija, pēc kuras var redzēt, ka disciplīna augstā līmenī aptuveni divus līdz trīs mēnešus pēc samazinājumu ieviešanas."

OPEC valstis aprīlī vienojās samazināt naftas ieguves apjomus, lai glābtu naftas tirgu no sabrukuma. Krievijas un Saūda Arābijas vadībā, 23 valstu grupa vienojās samazināt naftas ieguves apjomus par vismaz 10 miljoniem barelu naftas dienā, tādējādi izbeidzot “naftas cenu karu”, kā rezultātā jēlnaftas cenas bija nokritušās zem 20 dolāriem par barelu.

Valstu pievienošanās lēmumam samazināt ieguves apjomus līdz šim ir bijusi daudzsološa, saka Smits. Tomēr tas, cik efektīvi ir bijuši šie samazinājumi, visticamāk, būs skaidrs gada otrajā pusē.

Kas būs lielākie zaudētāji, ja vīruss atgriezīsies tādā pašā vai vēl lielākā apjomā, kā līdz šim? Jau pašlaik ir vērojama tendence, ka satiksme Eiropas lielākajās pilsētās atjaunojas, līdz ar to – pieaug arī pieprasījums pēc benzīna un dīzeļdegvielas. Taču tas var strauji mainīties, ja arvien vairāk cilvēku lems par labu palikšanai mājās.

Rietumeiropā jau pašlaik ir noteikta mērķēta karantīna, kas tiek atcelta tikai gadījumā, ja izolētajā sabiedrības daļā vīruss ir izzudis pavisam. Itālijā, Spānijā un Francijā pārvietošanās ar automašīnām samazinās, liecina GPS sistēmu “TomTom” dati.

Lai arī Eiropā arvien vairāk cilvēku pārvietojas ar mašīnām, pieprasījums pēc degvielas Eiropā joprojām par 20% atpaliek no pieprasījuma normālos apstākļos.

Jebkāds nozīmīgs slimības uzliesmojums, visticamāk, pieprasījumu samazinās. Tas pats attiecas arī uz lidmašīnu degvielu.

“Iespējams, benzīna un dīzeļdegvielas tirgus ir sāpīgu triecienu priekšā, ja būs otrais vilnis. Tomēr ar lielāku cilvēku testēšanu un gudrāku karantīnas politiku, no tā var izvairīties. Starptautiskās robežas uzmanīgi var atvērt, tomēr – jāsaglabā ceļošanas ierobežojumi gadījumā, ja notiek liels slimības uzliesmojums,” teikts “Rystad” analīzē.