/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/07/23/13227525t1h0947.jpg)
Ar sešiem riteņiem aprīkotais pašgājējs, ievietots īpašā zondē, no Zemes kosmosā pacēlās ar “Long March 5” raķeti. Plānots, ka Sarkanās planētas orbītā tas nonāks februārī.
Ceļā uz Marsu devies pirmais Ķīnas robots (5)
Dēvēts par “Tianwen-1” jeb “jautājumu debesīm”, pašgājējs vairākus mēnešus atradīsies Marsa orbītā, necenšoties nolaisties uz tā virsmas. Šī “gaidīšanas stratēģija” ļaus inženieriem novērtēt Marsa atmosfēras stāvokli un izvairīties no problēmām nolaižoties.
Jau ziņots, ka pirmdien Apvienotie Arābu Emirāti uz Marsu palaida savu pirmo satelītu “Cerība”. Savukārt pēc aptuveni nedēļas NASA plāno uz Marsu palaist savu nākamās paaudzes robotu “Neatlaidība” (Perseverance).
Ķīnas pašgājējs nolaidīsies līdzenumā Utopijas baseinā, kas atrodas uz ziemeļiem no Marsa ekvatora. Tas pētīs reģiona ģeoloģiju gan uz Marsa virsmas, gan zem tās.
“Tianwen-1” izskatās ļoti līdzīgs NASA pašgājējiem “Spirit” un “Opportunity”. Tas sver 240 kilogramus un darbojas ar salokāmām saules baterijām. Uz pašgājēja masta atrodas kameras un navigācijas rīki, savukārt pieci atsevišķi instrumenti uz tā borta ļaus pētīt minerālus, kā arī meklēt Marsa ledu.
Pašgājējs gan ir tikai puse no misijas, jo, kamēr tas darbosies uz Marsa virsmas, zonde pētīs Marsu tā orbītā.
Ķīnas zinātnieki cer, ka pašgājējs uz Marsa darbosies vismaz 90 Marsa dienas. Viena Marsa diena ir 24 stundas un 39 minūtes gara.