Kā zem Antarktīdas ledāja cirkulē apslēpts okeāns

Zem Antarktīdas patiešām ir apslēpts okeāns, tāpēc zinātnieki jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”, izpētījuši, ka šis okeāns cirkulē zem kontinenta šelfa ledājiem.

Šie šelfa ledāji balsta kontinenta masīvo zemes ledus cepuri un spēlē nozīmīgu lomu potenciālajā nākotnes jūras līmeņa pieaugumā. Jaunais pētījums sniedz jaunu ieskatu, kā okeāna straumes veicina ledus kušanu Antarktīdā, kas ir viena no lielākajām neskaidrībām nākotnes klimata modeļu paredzējumos.

Rosa šelfa ledājs ir lielākais peldošais ledus gabals pasaulē, proti, tas ir aptuveni 480 tūkstošus kvadrātkilometru plašs. Okeāna dobums zem ledus sniedzas 700 kilometrus uz dienvidiem no Antarktīdas piekrastes un ir lielākoties neizpētīts.

Ir zināms, ka šelfa ledāji parasti kūst no apakšas, siltāku okeāna ūdeņu dēļ, tomēr ir ļoti maz informācijas par to, kā ūdeņi zem ledāja sajaucas. Klimata modeļos tas bieži netiek ņemts vērā, tomēr jaunais pētījums situāciju varētu mainīt.

Vienīgā iepriekšējā ekspedīcija uz Rosa šelfa ledāja dobumu norisinājās 1970. gados un sniedza interesantus rezultātus. Par spīti tā laika limitētajām tehnoloģijām, tika atklāts, ka okeāna dobumā ūdens nav statisks. Noskaidrojās, ka tur ir vairāki ūdens slāņi ar atšķirīgām temperatūrām un sāļumu.

2017. gadā pētnieki izmantoja verdoša ūdens strūklu, lai izveidotu 350 metru dziļu urbumu līdz apakšējam okeānam. Rezultātā izdevās veikt detalizētus okeāna mērījumus, kā arī atstāt tur mērierīces, kas ļauj turpināt novērot okeāna straumes un temperatūru. Zinātnieki informāciju ar satelīta palīdzību no šīm ierīcēm saņem joprojām.

Atklājās, ka apslēptais okeāns darbojas kā masīvs estuārs ar salīdzinoši siltu (2℃) ūdeni, kas cirkulē no okeāna gultnes līdz virsmai, sajaucoties ar kūstošā ledāja ūdeni un saldūdeni.

Vairāki simti metru ledus izolē okeāna dobumu no vēja un aukstajām Antarktīdas gaisa temperatūrām, tomēr plūdmaiņas joprojām norisinās. Informācija liecina, ka plūdmaiņas sajauc ūdeņus okeāna dobumā.

Šelfa ledāju kušanas nozīme jūras līmeņa pieaugumā tuvākajos dažos gadsimtos ir acīmredzama. Pētījumos pierādīts – ja turpināsies globālā sasilšana, kūstošais ledus jūras līmeni līdz 2300 gadam pacels līdz pat 3 metriem.