/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/15/11953234t1h5c7e.png)
Jaunā pētījumā rakstīts, ka pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē gaisā nonāca daudz vairāk svina, nekā uzskatīts iepriekš.
Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēks bija daudz toksiskāks, nekā uzskatīts iepriekš (5)
2019. gada aprīlī, kad Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās postošais ugunsgrēks, tās apkārtni piesārņoja liels daudzums bīstamu svina putekļu. Zināms, ka katedrāles jumts un smaile bija klāta ar 460 tonnām svina – toksiska metāla, kas ir īpaši bīstams bērniem. Tāpēc sabiedrībā drīz vien aktuāls kļuva jautājums - cik tieši šīs bīstamās vielas nonāca tuvējā apkārtnē.
100 augsnes paraugu analīze no katedrāles apkaimes liecina, ka viena kilometra rādiusā nonāca aptuveni 997 kilogrami svina putekļu. Tas krietni pārsniedz iepriekšējos zinātnieku aprēķinus.
FOTO: UGUNSGRĒKS PARĪZES DIEVMĀTES KATEDRĀLĒ
Īsu laiku cilvēki vēja virzienā bija pakļauti ļoti lielam svina piesārņojumam, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “GeoHealth”.
Bija gaidāms, ka katrā kilogramā nepiesārņotas augsnes būs mazāk nekā 100 miligrami svina, tomēr savāktajos paraugos kilometra rādiusā ap katedrāli uz katru kilogramu augsnes bija 200 miligrami. Savukārt augsnes paraugos ziemeļrietumu virzienā no katedrāles bija teju 430 miligrami uz katru kilogramu.
“Mūsu pēdējās aplēses liecina, ka svina piesārņojums ir krietni lielāks, nekā pētnieki ziņoja iepriekš,” komentēja viens no pētījuma autoriem.
Ir grūti noskaidrot, kāda ir šī svina potenciālā ietekme uz cilvēka veselību, jo pārāk maz putekļu un asins paraugu tika paņemti nekavējoties pēc ugunsgrēka. Tiesa, ir iespējams, ka svina putekļi īsu, bet nozīmīgu laika posmu negatīvi ietekmēja tuvumā dzīvojošo bērnu veselību.