Nelikumīgie nāvessodi Austrumukrainā: RFE/RL identificē prokremlisko separātistu "nāves vienību" (51)

Viens no identificētajiem vīriešiem ir Igors Girkins, kuru starptautiskā izmeklēšanas komisija nosaukusi kā vienu no reisa MH17 notriekšanā vainīgajiem. Šī gada maijā Girkins medijiem atzina "morālu atbildību" par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas 2014.gadā.

Nelikumīga sodīšana ar nāvi

2014.gada 17.jūnijā Krievijas atbalstītie separātisti sagūstīja Oleksiju Pičko, kurš Slovjanskā it kā esot ielauzies kaimiņa dzīvesvietā un nozadzis divus kreklus un bikšu pāri. 30 gadus vecais civiliedzīvotājs Pičko aizvests uz kādu divstāvīgu ēku, ko apsargāja bruņoti vīrieši. Tur viņu pratināja, piespieda parakstīt atzīšanos un galu galā nošāva separātisti, kuri bija sagrābuši pilsētu. Pičko līķis tika aizvests uz fronti, kur tolaik notika kaujas starp separātistiem un Ukrainas spēkiem, kur artilērijas lādiņi to sarāva gabalos. To stāsta Pičko ģimene un draugi, kuri viņu meklēja "aizturēšanas" laikā un pēcāk centās atrast viņa mirstīgās atliekas.

Tā paša gada 25.maijā 32 gadus veco Dmitro Slavovu un 25 gadus veco Mikolaju Lukjanovu - ukraiņus, kuri bija pievienojušies Krievijas atbalstītajiem separātistiem, - apcietināja viņu pašu cīņubiedri. Abus vīriešus tajā pašā divstāvu ēkā apsūdzēja marodierismā, bruņotā laupīšanā, nolaupīšanā, pozīciju pamešanā un centienos slēpt savas darbības. Arī viņus nošāva, RFE/RL apstiprinājuši ģimenes locekļi, paziņas, bijušie ieslodzītie un divi Slovjanskas iedzīvotāji, kuriem ir informācija par tā dēvētajiem tribunāliem un nošaušanām.

Raidorganizācijas rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka Girkina iedibinātie "militārie tribunāli" balstīti uz drakonisku likumu, ko savulaik ieviesa Josifs Staļins. Tas atļauj piespriest nāvessodu par "smagiem" noziegumiem, taču 2014.gadā Austrumukrainā to attiecināja uz plašu noziegumu loku, sākot ar sīkām zādzībām un beidzot ar slepkavībām. Ukraina 2000.gadā atteicās no nāvessodiem. 1996.gadā ieviestā moratorija dēļ tādi netiek piemēroti arī Krievijā.

RFE/RL izmeklēšana balstīta uz bijušajā Girkina birojā atrastajiem dokumentiem, publiski pieejamajiem informācijas avotiem un intervijām ar vairākiem desmitiem spīdzināšanas upuru un liecinieku, kā arī upuru tuviniekiem.

Raidorganizācija noskaidrojusi, ka viens no vīriešiem caur Maskavā bāzētu organizāciju ir saistīts ar Vladislavu Surkovu, kurš 2014.gadā bija viens no Vladimira Putina tuvākajiem padomniekiem un Kremļa Ukrainas politikas arhitekts. Iegūtā informācija liecina, ka vairumam "nāves vienības" dalībnieku ir izsniegtas Krievijas pases un nodrošināts patvērums Krievijā vai arī Krievijas vai Krievijas separātistu kontrolētajās Ukrainas teritorijās. Tas nozīmē, ka viņi faktiski atrodas Krievijas aizsardzībā, kur tos nevar saukt pie atbildības ne Ukrainas varasiestādes, nedz arī starptautiskās institūcijas.

Liela daļa tagad ir precējušies un atgriezušies teju normālā dzīvē, vada savus uzņēmumus un sociālajos tīklos publicē fotogrāfijas no ģimenes atpūtas Krievijā, Krimā vai Donbasā.

Par Girkina izmantotajām taktikām Slovjanskā mediji ziņojuši jau iepriekš, un viņš pats ir atzinies Pičko, Lukjanova, Slavova un vēl vismaz trīs cilvēku "nāvessodu" uzraudzīšanā. Maijā Girkins intervijā ukraiņu žurnālistam paziņoja, ka vienu no sešiem vīriešiem esot nošāvis viņš pats.

Cilvēktiesību organizācijas "Geneva Call" Ukrainas misijas vadītāja Varvara Pahomenko norāda, ka kara zonās "nāvessods ir iespējams izņēmuma gadījumos par ārkārtīgi smagiem noziegumiem un tikai tad, ja notiek taisnīga un neatkarīga tiesa".

"Ja tādas nav, tie varētu būt kara noziegumi," viņa uzsver.

Bendes

Balstoties uz dokumentos pieejamo informāciju, RFE/RL identificēja septiņus no vismaz deviņiem vīriešiem, kuri bija atbildīgi par "tribunāliem" un "nāvessodiem". Aprakstām nozīmīgākos no tiem.

Igors Girkins, pazīstams arī kā Igors Strelkovs

Vecums - 49 gadi

Pilsonība - Krievijas

Atrašanās vieta - Maskava

Girkins pats sacījis, ka esot bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) virsnieks. 90.gados viņš cīnījies konfliktos Piedņestrā, Čečenijā un Bosnijā un Hercegovinā. Taču Krimas okupācija un operācijas Austrumukrainā bija tās, kuru dēļ viņš kļuva plašāk pazīstams ar savu vardarbīgumu un nežēlīgumu.

Kad 2014.gada maijā Slovjanskā un tās apkaimē eskalējās kaujas, viņš tur ieviesa "militāros tribunālus", lai, kā vēlāk Girkins pats skaidroja Krievijas medijiem, "ieviestu kārtību" pilsētā. Viņa paraksts atrodams uz lēmumiem, ar kuriem Lukjanovam, Slavovam un Pičko tika piespriesta sodīšana ar nāvi. Viņš arī rakstiskā ziņojumā brīdināja Krievijas atbalstītos kaujiniekus un civiliedzīvotājus, ka "kara zonā pastrādāti smagi noziegumi tiks sodīti bez vilcināšanās un žēlastības".

Vēlāk Girkins kļuva par pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas "aizsardzības ministru", taču ilgi šajā amatā nepalika. Girkins sacījis, ka 2014.gada augustā Kremlis lika viņam atgriezties Maskavā, kur viņš atrodas joprojām. 

Girkins ir viens no četriem aizdomās turamajiem, kuri tiesas prāvā par Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH17 notriekšanu apsūdzējusi starptautiskā izmeklēšanas komiteja. Lidmašīna tika notriekta 2014.gada 17.jūlijā, neilgi pirms Girkins pameta Austrumukrainu.

"Man nav nekādas vēlēšanās ar jums komunicēt," uz lūgumu sniegt komentāru RFE/RL žurnālistiem telefoniski atbildēja Girkins.

Viktors Anosovs, pazīstams kā Noss

Vecums - 54 gadi

Pilsonība - Ukrainas, Krievijas

Atrašanās vieta - Simferopole, Krima

Anosovs bija Girkina "militārās policijas" vadītājs. Viņš bija "tribunālu" priekšsēdētājs Pičko lietā un priekšsēdētāja vietnieks Lukjanova un Slavova gadījumos. Atrastie dokumenti liecina, ka Pičko gadījumā lēmumu par nošaušanu pieņēma Anosovs, kaut arī divi "tiesneši" ieteica vai nu piespiedu darbu, vai arī piespiedu dienestu.

Anosovs vadīja Krimas tā dēvētos "pašaizsardzības" spēkus, kuri kopā ar Krievijas īpašajām kaujas vienībām okupēja Krimas pussalu. Anosovs regulāri sniedza intervijas Krievijas prokremliskajiem medijiem.

Anosovs ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos un bieži publisko fotogrāfijas no Austrumukrainas. Viņš publiskojis arī vairākus attēlus, kur redzams kopā ar Surkovu - ilggadējo Putina padomnieku, kurš bija iesaistīts Ukrainas kara plānošanā. Citās fotogrāfijās redzams, kā Anosovam pasniedz medaļu par "dienestu" Slovjanskā un Doņeckā.

Pēc Austrumukrainas pamešanas Anosovs atgriezās Krimā. Balstoties uz sociālajos tīklos un Krievijas uzņēmējdarbības reģistrā pieejamo informāciju, Anosovam Simferopolē pieder būvniecības kompānija un alus darītava.

Anosovs un RFE/RL žurnālistu zvaniem, e-pastiem, vēstulēm sociālajos tīklos un īsziņām neatbildēja.

Vjačeslavs Apraksimovs, pazīstams kā Balu​

Vecums - 55 gadi

Pilsonība - Ukrainas, Krievijas

Atrašanās vieta - Simferopole, Krima

Apraksimovs karoja Slovjanskā un vēlāk arī bēdīgi slavenajā separātistu bataljonā "Vostok". Pičko "tribunālā" viņš bija tiesnesis, bet Lukjanova un Slavova lietas - advokāts. Pičko "tribunāla" transkripcijas liecina, ka Apraksimovs viņu izjautāja par zādzību. Pičko mēģināja pielabināties, sakot, ka esot "piedalījies atbrīvošanas kustībā", ar to domājot Krievijas finansētos separātistus. 

"Es atzīstu savu vainu," esot teicis Pičko, prasot par sodu nosūtīt viņu karotāju rindās.

Lukjanova un Slavova "tribunālā" Apraksimovs sacīja, ka Lukjanovs esot vainojams pie nozieguma, savukārt Slavovs esot "labs karavīrs", kuru cīņubiedrs "slikti ietekmējis".

Apraksimovs Slovjanskā bieži tika manīts, braukājam vietējam iedzīvotājam nozagtā džipam līdzīgā automašīnā, norāda RFE/RL informācijas avots pilsētā.

Žurnālistiem sociālajos tīklos atbildēja kāds cilvēks, kurš uzdevās par Apraksimova brāli. Viņš teica, ka Apraksimovam 2018.gadā esot bijis insults, pēc kura viņš vairs nespējot atcerēties 2014.gada notikumus.

Mihails Nikolavejs, pazīstams kā Sedojs

Vecums - 42 gadi

Pilsonība - Ukrainas

Atrašanās vieta - Doņecka

Nikolajevs ir viens no visvairāk apbalvojumus saņēmušajiem Doņeckas separātistiem. Viņš bija tiesnesis Slovjanskas "tribunālos". Viņš bija kaujinieku līderis Slovjanskā un komandēja Krievijas atbalstīto 7. motorizēto strēlnieku brigādi Doņeckā. Tā cīnījās izšķirošākajās kara epizodēs, tai skaitā Doņeckas lidostā 2015.gada janvārī un februārī.

Viņš joprojām ir viens no Doņeckas militārajiem līderiem un laiku pa laikam parādās tur notiekošajos publiskajos pasākumos. 2019.gada decembrī viņš bija pasākumā, kurā vērtēja bērnu darbus par to, kāpēc viņi "mīl tēvzemi", ar to domājot Krieviju.

Jurijs (uzvārds nezināms), pazīstams arī kā Advokāts

Vecums nav zināms

Pilsonība nav zināma

Atrašanās vieta nav zināma

Tā dēvētais Advokāts Pičko "tribunālā" pildīja prokurora lomu, pieprasot visbargāko sodu. RFE/RL žurnālistiem neizdevās iegūt sīkāku informāciju par vīrieša identitāti, taču bijušie ieslodzītie viņu aprakstīja kā vidēja auguma, apmēram 50 gadus vecu un 70 kilogramus smagu. Viņiem bija radies iespaids, ka Jurijam ir saistība ar separātistu kontrolēto teritoriju tieslietu sektoru. Ukrainas Iekšlietu ministrijas iekšējai lietošanai paredzētā ziņojumā par Slovjanskas policistiem, kuri sadarbojās ar Girkina kaujiniekiem, teikts, ka Advokāts esot bijis atbildīgs par izlūkošanu un izmeklēšanām. Dokumentos norādīts, ka viņš esot bijis padotais Gļebam Sidičam un separātistu kaujiniekam vārdā Sergejs Zriļuks. Zriļuks parakstīja spriedumu, ar kuru Pičko tika piespriesta sodīšana ar nāvi. Sidiču meklē Ukrainas varasiestādes; viņš pārcēlies uz Ņižņijnovgorodu, kur darbojoties ieroču industrijā un esot aktīvs vietējā pareizticīgo baznīcā.

Sidičs telefonsarunā žurnālistiem sacīja, ka tad, kad Girkina kaujinieki ieņēma Slovjansku, viņš esot "aizstāvējis tēvzemi" un savu "ticību". Viņš atteicās sniegt komentārus par Advokāta identitāti.

Aleksandrs Zjubanovs, pazīstams arī kā Zubrs

Vecums - 45 gadi

Pilsonība - Ukrainas; iespējams, arī Krievijas

Atrašanās vieta - nezināma

Zjubanovs Pičko "tribunālā" pildīja advokāta lomu. Viņš argumentēja, ka zādzība esot "sīks noziegums, ko nevar klasificēt kā marodierismu, jo marodierisms ir zagšana no nogalinātiem vai kaujā ievainotiem karavīriem, ko var pastrādāt tikai karavīrs vai kaujinieks". Pičko bija civiliedzīvotājs. 

Zjubanovs vienā no saviem sociālo mediju kontiem publicējis foto, kurā redzams Ukrainas policijas formastērpā. Tas liek domāt, ka viņš pirms kara Austrumukrainā strādājis par policistu. 2009.gadā viņš kādā forumā norādījis, ka esot pabeidzis jurisprudences studijas.

Zjubanovs redzams 2020.gada janvārī publicētā videointervijā, kurā aicina ziedot kāda bijušā cīņu biedra pārbedīšanai.

Uz mēģinājumiem sazināties viņš neatbildēja.

Sergejs Trifonovs, pazīstams arī kā Trifons

Vecums - nezināms

Pilsonība - Ukrainas, Krievijas

Atrašanās vieta - Krima vai Doņecka

Trifonovs separātistu aģentūrām stāstījis, ka esot palīdzējis Simferopoles lidostas ieņemšanā, neļaujot Krimā ielidot Ukrainas varasiestāžu pārstāvjiem, bet pēc tam sekojis Girkinam uz Slovjansku. Dokumenti liecina, ka Trifonovs Pičko "tribunālā" pildīja tiesas sekretāra pienākumus, kā arī bija "prokurors" Lukjanova un Slavova procesos.

Februārī Trifonovs intervijā kā Doņeckas separātistu runasvīrs klāstīja, ka Girkina kaujinieki esot Slovjanskā ieņēmuši svarīgākās valdības ēkas. 

Trifonovs esot arī tuvās attiecībās ar Arsēniju Pavlovu jeb "Motorolu", kurš pazīstams kā īpaši vardarbīgs krievu kaujinieks, kas piedalījās karadarbībā Slovjanskā un Doņeckā, bet vēlāk tika nogalināts, ievietojot spridzekli viņa mājas liftā.

Žurnālisti nespēja noteikt Trifonova atrašanās vietu vai sazināties ar viņu.

Pāvels Volovojs, pazīstams arī kā Bešenijs

Vecums - 41 gads

Pilsonība - Ukrainas

Atrašanās vieta - Rostovas apkaime Krievijā, Krima vai Doņecka

Volovojs bija Lukjanova un Slavova "tribunāla" sekretārs. 2014.gada aprīlī viņš Krievijas medijiem sacīja, ka esot bijis iesaistīts Kramatorskas ieņemšanā; pilsēta atrodas netālu no Slovjanskas. Sociālo tīklu konti liecina, ka Volovojs bija aktīvs Maidana protestu pretinieks un atbalstīja pret Kijevu vērstos protestus Doņeckā. 

Žurnālistiem neizdevās sazināties ar Volovoju.

Sergejs Zdriļuks, pazīstams arī kā Abvers

Vecums - 48 gadi

Pilsonība - Ukrainas, Krievijas

Atrašanās vieta - Simferopole, Krima

Trifonovs Zdiļuku intervijā raksturoja kā "atvaļinātu militārās pretizlūkošanas pulkvežleitnantu un ļoti kompetentu cilvēku". Zdriļuks piedalījās Krimas sagrābšanā un pēc tam pievienojās Girkina kaujiniekiem Slovjanskā. 

Saskaņā ar Ukrainas Iekšlietu ministrijas iekšējo ziņojumu, Zdriļuks un Gļebs Sidičs autorizēja "Advokāta" izmeklēšanas, kā arī devuši Zjubanovam rīkojumu veikt pratināšanas, kurās tika izmantota spīdzināšana. Viņi arī esot likuši kaujiniekam ar iesauku Berija izpildīt nāvessodus.

Viens no bijušajiem ieslodzītajiem RFE/RL žurnālistiem sacīja, ka Zdriļuks esot bijis faktiskais separātistu "policijas" priekšnieks. Viņš autorizēja Pičko sodīšanu ar nāvi.

2016.gadā Zdriļuks tika nofotografēts "Donbasa brīvprātīgo apvienības" pasākumā, kurā bija ieradies arī Putina padomnieks Surkovs un MH17 lietā aizdomās turamais Sergejs Dubinskis.

Pagājušogad Zdriļuks no komunistu partijas kandidēja Krimas parlamenta vēlēšanās.

Žurnālistiem neizdevās sazināties ar Zdriļuku.