Lietotņu izstrādātāju "svētais grāls" jeb kādēļ pasaulē nesekmējas Covid apkarošanas lietotņu ieviešana (18)

Kā vēsta “Deutsche Welle”, efektīvas Covid-19 apkarošanas lietotnes izstrāde ir gluži kā “svētais grāls”, ko no marta cenšas atrast iestādes visā pasaulē. Kopš marta vairākas valstis ir izstrādājušas savas lietotnes un cer, ka ar digitālo kontaktu izsekošanu izdosies izskaitļot iespējamos infekcijas perēkļus un ātrāk pakļaut kontrolei slimības izplatību. Tiek norādīts, ka ar digitālajiem kontaktiem ir iespējams daudz ātrāk un efektīvāk izskaitļot saslimušo kontaktpersonas nekā tad, ja tas būtu jādara manuāli.

Šeit gan jāpiebilst, ka līdz šā gada sākumam pasaulē netika testēta neviena lietotne, kas potenciāli varētu tikt izmantota globālas pandēmijas gadījumā. Līdz ar to ir ļoti daudz jautājumu, kas paliek neatbildēti gan par tehnoloģijām, gan par efektivitāti, funkcionalitāti, un pats galvenais – arī par šādu lietotņu ētiku.

Pašlaik ir skaidrs, ka šādu lietotņu izstrāde nav vienkāršs bizness. Piemēram, Vācijā “Corona-Warn-App” ir kļuvusi par visai nozīmīgu rīku pandēmijas apturēšanai. Līdz 24. jūlijam tā tika lejupielādēta 16,2 miljonus reižu, un tie ir vērā ņemami 20% no Vācijas populācijas.

Tomēr saistībā ar šo lietotni ir ziņots par dažādām problēmām. Tā, piemēram, pirmajās piecās darbības nedēļās lietotne nedarbojās kā cerēts, jo atsevišķas “Android” sistēmu versijas bloķēja lietotnes darbību fonā, lai saglabātu akumulatora enerģiju. Līdz ar to galvenā funkcija – ziņot lietotājam par iespējamu kontaktu ar Covid-19 saslimušo - vienkārši nestrādāja.

Vācijas Veselības ministrija norāda, ka tagad šī kļūme ir labota, taču atzīst – problēmas ir bijušas.

Panākumu mērīšana

Pašlaik nav un, visticamāk, nekad arī nebūs iespējams izmērīt Covid-19 lietotņu biznesa veiksmi. Kamēr lejupielāžu skaits tiešām var būt iespaidīgs un attiecībā pret iedzīvotāju skaitu var dot cerības, tikmēr lietotnes jēgu mazina dažādas funkcionālās problēmas.

Gadījumā, ja arī normāli strādājoša lietotne ir lielai daļai iedzīvotāju, eksperti norāda uz to, ka īsti nav zināms, kā tieši lietotne var ierobežot slimības izplatību.

Piemēram, šāda tipa lietotnes neuzglabā datus centralizētā lokācijā (kas ir vērtējams pozitīvi, jo lietotāja dati ir drošībā – paša ierīcē). Tas gan var radīt situāciju, ka atbildīgajām iestādēm var nebūt informācijas par to, cik cilvēku lietotne ir brīdinājusi par infekcijas risku.

Lieli skaitļi

Skatoties pēc lejupielāžu skaita, Covid apkarošanas lietotņu ziņā neapšaubāms līderis ir “Aarogya Setu App” no Indijas. Aprīlī Indijā tā bija viena no lejupielādētākajām lietotnēm, piekāpjoties vien “Zoom”, “TikTok” “Facebook”, “WhatsApp”, “Instagram” un “Messenger”. “Aarogya Setu App” kopumā ir lejupielādēta vairāk nekā 127 miljonus reižu. 100 miljonu lejupielāžu atzīmi lietotne sasniedza pirmajās 40 darbības dienās.

Tas var šķist ļoti daudz, tomēr jāatceras, ka Indijas iedzīvotāju skaits ir 1,3 miljardi. Līdz ar to lietotne ir pieejama mazāk nekā desmitajai daļai iedzīvotāju un matemātiskā iespēja satikt cilvēku, kurš ir sasirdzis ar Covid-19 un kurš izmanto šo lietotni, ir aptuveni 1%.

Tieši tāpēc šādas tehnoloģijas ir izpelnījušās lielu kritiku. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ziņojumā teikts, ka Indijas lietotnei tiek piešķirtas divas zvaigznes no piecām. Kā galvenās problēmas tiek minēts tas, ka nav īsti skaidrs, kur nonāk miljoniem lietotāju datu, un, iespējams, lietotne ievāc daudz vairāk datu nekā nepieciešams.

Salīdzinājumā ar Ķīnu un ASV Indijas piedāvātais risinājums nav tas sliktākais. Piemēram, Ķīnas veselības sistēma darbojas ar tiem pašiem kodiem, ar ko platformas “Alipay” un “WeChat”. Ķīnas izstrādātā lietotne darbojas pēc ļoti neskaidriem datu ievākšanas principiem. Nav arī atrunāts, kur tieši tiek uzglabāti lietotāju dati – ierīcē vai kādā centralizētā serverī.

ASV izstrādātā lietotne ir tehnoloģiju gigantu “Apple” un “Google” kopdarbs, un pēc līdzīga principa kā ASV darbojas arī lietotnes citās valstīs. Tiesa gan, ASV štatiem nereti ir savas, “individuālās” lietotnes, līdz ar to – galvenais šķērslis lietotņu efektivitātei ASV ir tas, ka nav pieejama nacionāla līmeņa lietotne.

Daudz labāka situācija saistībā ar lietotņu efektivitāti varētu būt vērojama valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Tā, piemēram, Islandē ar mazāk nekā 400 000 iedzīvotāju vairāk nekā 40% cilvēku ir lejuplādējuši nacionālo Covid apkarošanas lietotni, līdz ar to matemātiski ir lielāka iespēja kontaktēties ar cilvēku, kurš arī ir lejuplādējis lietotni.

Īrijā, kur dzīvo pieci miljoni cilvēku, arī ir vērojamas agrīnas veiksmes stāsta pazīmes. Šīs valsts lietotne ir lejupielādēta vairāk nekā 1,3 miljonu reižu, un šīs lietotnes lietojamība ir pieaugusi visstraujākajā tempā Eiropā.

Sliktas lietotnes un lietotņu trūkums

Kamēr ir daudzas valstis, kas aktīvi strādā pie lietotnēm, it īpaši Eiropā, ne katrai valstij ir pieejama šāda lietotne.

Piemēram, Lielbritānijas valdība ir ļoti smagi kritizēta par tās reakciju uz koronavīrusa krīzi. Šajā valstī ir vairāk nekā 45 tūkstoši mirušo. Šajā valstī ir bijušas problēmas saistībā ar lietotnes izstrādi, kas arī izpelnījies kritiku.

Kamēr citur jau ir ieviestas, Lielbritānijā tikai plāno izstrādāt “NHS Covid-19” lietotni. Lai arī runas par lietotnes izstrādi ir kopš marta, Lielbritānija vēl šobrīd to nav laidusi klajā. Oriģinālais plāns paredzēja izmantot “Apple-Google” sistēmas, taču jūnijā izstrādātāji no šā plāna atteicās, atsaucoties uz dažādām tehniskām grūtībām. Arī pašlaik nav zināms, vai Lielbritānijā maz tiks izstrādāta šāda tipa lietotne.