Mīlestībā neeksistē etniskas plaisas jeb "jauktā laulība ir kā jebkura cita laulība" (25)

Laulību ceremonija neesot bijusi pēc "tradicionālā kāzu scenārija", jo viņiem bija svarīga abu "savienība Dieva priekšā". "Mēs izlēmām, ka tradicionāla kāzu ceremonija būs lieka naudas un nervu tērēšana, kā arī tas neiet kopā ar mūsu ticību.

Mums svarīga bija reliģiskā ceremonija. Tā notika spontāni - desmit dienas pēc manas ierašanās Ēģiptē," atklāj Megija.

"Mēs jutām, ka tas ir jādara, un vienā pēcpusdienā Islams piezvanīja dažiem draugiem, jo bija nepieciešami liecinieki. Tā nu mēs lecām mašīnā un devāmies uz draugu dzīvokli.

Ceremonija ilga vien dažas minūtes, un Dieva priekšā mēs jau skaitījāmies vīrs un sieva. Mums tas bija pats galvenais.

Pēc tam, protams, mums bija nelielas svinības ar draugiem. Tas bija tik jauki. Sajutām tūlītēju Dieva labestību," par kāzu dienu atminas Megija, pastāstot, ka formalitātes viņi nokārtojuši vien pēc pāris mēnešiem.

Par abu attiecībām Islams izsakās mierpilni, uzsverot viņu dziļo draudzību, kas abus vienojusi pirms kāzām. "Megija man bija ļoti laba draudzene trīs gadus, pirms mēs apprecējāmies. Es viņas klātbūtnē jutos komfortabli jau no paša sākuma. Dzīvi vienkāršu padara arī fakts, ka mēs abi esam musulmaņi un mums ir līdzīgi uzskati."

Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem laulībā Islams min valodas barjeru ar sievas vecākiem. Jautāts, vai viņš mācās latviešu valodu, viņš norāda, ka to dara nepārtraukti. "Neskatoties uz to, ka mēs visu laiku komunicējam angliski, es aktīvi cenšos mācīties latviešu valodu. Es visu laiku jautāju, ko tas nozīmē, ko šis nozīmē... Tāpat es apmeklēju latviešu valodas kursus, kas diemžēl tika pārtraukti Covid-19 pandēmijas dēļ. Man bija lieliska latviešu valodas skolotāja Ruta, viņa prata loģiski izskaidrot gramatiku un teikumu uzbūves."

Islams norāda, ka izaicinošākais latviešu valodas apguvē ir atrast pienācīgi daudz laika mācībām un atcerēties to vienmēr praktizēt ar sievu un draugiem. Megija norāda, ka viņa laikā, kad abi dzīvojuši Ēģiptē, arī mēģinājusi mācīties arābu valodu.

"Arābu valodai ir pavisam cits alfabēts, un tā tiešām ir grūta. Ja tā netiek praktizēta, tā ātri aizmirstas. Protams, kad Islams runā ar dēlu arābiski vai reizēm kaut ko saka man, es jautāju, ko tas nozīmē, un cenšos atcerēties vienkāršākus vārdus," pauž Megija.

Daudz izaicinājumu pāris savā savienībā neredz, uzsverot, ka "jauktā laulība ir kā jebkura cita laulība - galvenais ir būt kopā ar īsto cilvēku. Tā ir lielākā balva".

Jaunie vecāki ir nolēmuši savu atvasi audzināt Latvijā. Eliass nāca šajā pasaulē pirms trim mēnešiem Covid-19 pandēmijas laikā. Dēlam vārdu izdomāja mamma: "Es no sirds jutu, ka tas ir mūsu dēla vārds." Megija atklāj, ka Islamam bija svarīgi likt dēlam arābu vārdu ar labu nozīmi, bet viņai pats galvenais bija, lai tas labi skanētu arī latviski. "Vīrs sākumā iebilda pret šo vārdiņu, bet tad es Covid-19 dēļ piedzīvoju dzemdības viena pati bez viņa klātbūtnes un uzvarēju vārda došanā dēliņam," jaunā māmiņa pasmejas.

Islams ir atklāts un norāda, ka viņu mazliet biedē tas, ka viņa dēls  tik labi nepārvaldīs arābu valodu un nepārzinās ēģiptiešu kultūru, kaut arī tēvs ir apņēmības pilns dēlam to iemācīt. "Bet šobrīd šie ir tikai minējumi, jo viņš vēl ir ļoti mazs. Domāju, ka lielākie izaicinājumi būs tikai priekšā."

Gan Megijas, gan Islama ģimenes esot "ārkārtīgi atbalstošas". "Loģiski, ka, dzīvojot Latvijā, mana ģimene mums ir tuvāka un mēs uz viņiem varam paļauties un lūgt palīdzību jebkurā situācijā," uzsver Megija. Lielākā daļa pāra draugu gan ir tieši no Ēģiptes, Latvijā to nav tik daudz.

Kā dzīve Ēģiptē atšķiras no dzīves Latvijā?

Islams uzsver, ka viņš ir ļoti atvērts un draudzīgs cilvēks, tāpēc viņam bieži ir grūti būt projām no saviem draugiem Ēģiptē. Viņš uzsver, ka viņš nevar šeit tik vienkārši sadraudzēties ar cilvēkiem, jo latvieši ļoti atšķiras no ēģiptiešiem.

"Cilvēki šeit nav tik atvērti. Latvieši ir ļoti noslēgti un nav tik komunikabli kā cilvēki Ēģiptē," savos novērojumos dalās Islams.

Tāpat viņš norāda, ka klimats šeit ir citādāks nekā viņa dzimtenē, bet pie tā gan viņš esot pieradis. Kā lielu plusu Latvijai Islams izceļ satiksmi: "Ēģiptē dzīvo vairāk nekā 100 miljoni cilvēku, līdz ar to sastrēgumu uz ceļiem šeit ir ievērojami mazāk. Arī attālumi no vienas vietas līdz otrai Latvijā ir niecīgi, tāpēc te var salīdzinoši ļoti daudz ietaupīt uz ceļā pavadīto laiku, kas ir ļoti labi."

Megija uzsver, ka Ēģipte, īpaši Kaira, viņai likusies par haotisku. "Kultūra uz ceļiem nudien tur ir daudz neorganizētāka nekā Latvijā. Protams, klimats ir atšķirīgs. Mūžīgā vasara šķiet kārdinoša, bet pēc kāda laika mans "iekšējais ziemeļnieks" sāka ilgoties pēc mazliet vēsākiem laika apstākļiem," norāda Megija.

Laulātajiem draugiem ir katram sava pilsonība - Ēģiptes un Latvijas. Islams atklāj, ka ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai iegūtu Latvijas pilsonību: "Lai es iegūtu Latvijas pilsonību, man vispirms ir jāiegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ko es saņemtu vien pēc pieciem Latvijā nodzīvotiem gadiem, un tad man jāgaida vēl pieci gadi, lai kārtotu pilsonības testu.

Process [pilsonības iegūšanai - red. piezīme] šeit ir daudz sarežģītāks nekā lielākajā daļā citu Eiropas un pat visas pasaules valstu."

Pāris uzsver, kas viņiem ir ļoti paveicies ar ģimenēm un cilvēkiem viņiem apkārt - nedz Megija, nedz Islams nekad neesot saņēmuši noraidošus komentārus par viņu izvēli precēties ar cittautieti, bet viņi ļoti labi saprot, ka ārpus sava "sociālā burbuļa" stigmas jauktajām ģimenēm vēl aizvien mēdz zelt un plaukt.

Jautāti, ko viņi grib pateikt cilvēkiem, kas domā, ka jauktā laulība ir kaut kas anormāls, lai mainītu viņu domas, viņi uzsver, ka to nav iespējams izdarīt īsā laika posmā - tas ir ilgs process, kas prasa laiku un enerģiju, rādot daudz veiksmīgu piemēru.

"Mēs gribētu aicināt cilvēkus ļoti uzmanīgi izvēlēties savu otru pusīti, un ir pilnīgi vienalga, vai viņš ir no tās pašas kultūras vai nav. Ja diviem cilvēkiem nav lemts būt kopā, tad viņu attiecības nebūs izdevušās, neskatoties ne uz ko," papildinot viens otru, uzsver Megija un Islams.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aptuveni 23,5% laulību Latvijā ir jauktās, kur viens no partneriem nav latvietis.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.