Raksts oriģināli publicēts 30. jūlijā un apskata konflikta toreizējo eskalāciju.
Saistībā ar sadursmēm starp Armēniju un Azerbaidžānu portāla TVNET raidījumā «Pasaule kabatā» piedāvājam iepazīties ar galveno informāciju par Kalnu Karabahas konfliktu. Interviju sniedza Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs.
Kalnu Karabahas konflikta saknes
Bikovs sniedz ieskatu aptuveni 100 gadus senā pagātnē. Viņaprāt, konflikta sākums slēpjas notikumos no 1918. līdz 1921. gadam – Pirmā Pasaules kara izskaņā. Tajā laikā starp Armēniju un Azerbaidžānu faktiski notika karš, kura laikā Kalnu Karabaha nokļuva Azerbaidžānas sastāvā. Šajā teritorijā jau tajā laikā aptuveni 90% iedzīvotāju bija armēņi.
Pēc tam, kad Armēnija un Azerbaidžāna iekļāvās PSRS sastāvā, Kremlis arī piekrita tam, ka Karabaha ir toreizējās Azerbaidžānas Padomju republikas daļa. Baku kontrole pār šo teritoriju bija nemainīga līdz pat PSRS sabrukumam, kad Kalnu Karabahā dzīvojošie armēņi pasludināja neatkarīgu, starptautiski neatzītu valstisku veidojumu, kuru tagad pazīst kā Arcahas Republiku. Starp abām pusēm notika vēl viens karš, kura rezultātā Azerbaidžāna Kalnu Karabahas teritoriju zaudēja.
Mūsdienās Azerbaidžāna uzskata, ka Kalnu Karabaha ir tās neatņemama sastāvdaļa, bet Armēnija vēlas aizsargāt šajā teritorijā dzīvojošos armēņus, kuri zem Azerbaidžānas karoga atgriezties nevēlas.
Kāpēc šo konfliktu ir tik grūti atrisināt?
Bikovs norāda, ka principā tas ir konflikts, kurā saduras divi savstarpēji izslēdzoši principi – 1) nācijas vēlme veidot savu valsti un 2) tiesības uz teritoriālo nedalāmību. Šādu sadursmi, Bikovaprāt, atrisināt ir praktiski neiespējami, jo ir nepieciešams izšķirties par labu vienam vai otram principam. Tā sakot – svarīgāk ir dzīvot pašiem savā teritorijā (Karabahā dzīvojošo armēņu tiesības) vai arī kontrolēt pilnīgi visu valsts teritoriju (Azerbaidžānas tiesības).