Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Covid-19 krīzes ietekmē mājokļu cenas nekrītas; potenciālie pircēji kļuvuši piesardzīgāki

Daudzdzīvokļu ēka. Ilustratīvs attēls
Daudzdzīvokļu ēka. Ilustratīvs attēls Foto: Reuters/ScanPix

Vēl pirms dažiem mēnešiem nekustamo īpašumu eksperti izteica minējumus, ka pandēmijas ietekmē nekustamā īpašuma cenas varētu samazināties. Apkopojot datus par šī gada pirmo pusi, iepriekš paustās bažas izrādījās nepatiesas – cenas nav būtiski mainījušās, piektdien vēstīja LTV "Panorāma".

Cilvēku interese par mājokļiem ir joprojām, taču lēmumi par mājas vai dzīvokļa iegādi tiek pieņemti daudz piesardzīgāk. Līdz ar to krities darījumu skaits.  

Visvairāk darījumu pirmajā pusgadā noslēgti Rīgā un Pierīgā. Biežāk cilvēki iegādājušies divu istabu dzīvokļus platībā no 36 līdz 56 kvadrātmetriem.

Katrs otrais iegādātais dzīvoklis bijis sērijveida projektā.

“Klasiski pasaulē vienmēr ir bijis tā, ka tas, cik cilvēks mēnesī nopelna, parāda apmēram, cik viņš dārgu kvadrātmetru var atļauties. Šis mūsu algu līmenis, kas ir plus mīnus tūkstotis, tas ir sērijveida dzīvokļu cenu līmenis,” skaidroja “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Pretēji sākotnējām prognozēm mājokļu cenas ievērojami nemainījās, tomēr dažkārt jau klātienes sarunā ar dzīvokļa īpašnieku potenciālie pircēji mēģināja vienoties par zemāku cenu.

Edgars Šīns savukārt norādīja, ka “cilvēki gribēs sev mājoklī papildu istabu, lai nav jābūvē telts vīrusa gadījumā, kur varētu strādāt istabā, lai norobežotos no visiem ar austiņām”.

“To mēs redzam. Tie, kas var atļauties, plāno sev klāt vēl vienu istabu gadījumā, ja atkal jāstrādā no mājā

m, lai būtu kur strādāt,” sacīja Šīns.  

Pretēja aina paveras īres tirgū – ārkārtējās situācijas laikā īrnieki bieži lūdza samazināt maksu. Ja neizdevās, nācās meklēt lētāku mājokli, turklāt cilvēki bija gatavi arī samazināt savas prasības.

Svarīgākais
Uz augšu