Izdevīgākie ASV prezidenti: Cik daudz investori nopelnījuši dažādu prezidentu "valdīšanas" laikos (1)

Tiek uzskatīts, ka liberālie demokrāti parasti ir kaitīgāki ekonomikai un fondu tirgum tādēļ, ka šī politiskā spēka politiķiem ir vēlme palielināt valsts izdevumus, savukārt republikāņiem ir konservatīvāka pieeja budžeta veidošanai, kas savukārt ekonomikai ir labāk. Tomēr šis pieņēmums ir kļūdains – kopš Otrā pasaules kara beigām statistika šādu pieņēmumu neapstiprina.

“Fondu tirgus labāk jūtas, ja prezidents ir no Demokrātu partijas, nevis no Republikāņiem,” norāda Pensilvānijas universitātes profesors Džeremijs Sigels. Kopš 1952. gada līdz 2020. gada jūnijam var secināt, ka fondu tirgus ienesīgums laikā, kad prezidents ir demokrāts, vidēji sasniedza 10,6% gadā, taču republikāņu “valdīšanas” laikā – vien 4,8% gadā. Tagad, kad līdz 2020. gada prezidenta vēlēšanām ir palikuši mazāk par četriem mēnešiem, daudzi investori baidās par to, ka esošā prezidenta – republikāņa Donalda Trampa un viņa konkurenta demokrāta Džo Baidena programmās ir būtiski trūkumi.

Demokrātu uzvara, visticamāk, nozīmētu atteikšanos no korporāciju peļņas nodokļa samazināšanas, ko piedāvāja Tramps (tas, savukārt, negatīvi ietekmētu akciju vērtību). Savukārt papildu ekonomiskie stimuli (kas ļoti pozitīvi ietekmē akciju vērtību, neraugoties uz negatīvajām sekām budžetam), kā arī stabilitāte tirdzniecībā ar Ķīnu būtu ļoti liels pluss investoru acīs.

Pēc Sigela vārdiem, Volstrītas biržām nevajadzētu uztraukties par politiku.

“Buļļu un lāču tirgi maina viens otru. Bet tas, drīzāk, ir saistāms ar ekonomiskajiem cikliem, nevis ar prezidentiem,” saka Sigels. Pašreizējie apstākļi atgādina 2001. gadu, pasaulē ir eksistenciāls drauds. Toreiz Džordžs Bušs jaunākais saskārās ar terorismu, bet šogad pastāv koronavīrusa pandēmija.

Lai precīzāk noskaidrotu saikni starp prezidenta politiku un akciju vērtības pieaugumu, “Forbes” izanalizēja fondu tirgus ienesīgumu kopš Harija Trūmena laikiem. Ņemot vērā kumulatīvo fondu tirgus ienesīgumu, par uzvarētāju kļuva Bils Klintons (ienesīgums prezidentūras laikā - +210%). Sliktāko rezultātu uzrādīja Džordžs Bušs jaunākais (ienesīgums krities par 40%).

Galvenais negatīvais faktors finanšu tirgiem vienmēr ir bijis nenoteiktība. Piemēram, 1955. gada septembrī akciju vērtība dienas laikā nokritās par 6,5%, kad prezidentu Dvaitu Eizenhaueru pēkšņi pēc golfa spēles piemeklēja infarkts.

Pēc Džona Kenedija slepkavības 1963. gadā akciju vērtība nekavējoties nokrita par 3%. Abos gadījumos akciju vērtība strauji atguvās. Ja neņem vērā tirgus svārstības, investorus varētu mierināt tas fakts, ka ilgtermiņā stratēģija “nopērc un turi” ir strādājusi vislabāk. Tā, piemēram, 1045. gada janvārī ieguldot 1000 dolāru lielākajos amerikāņu kompāniju indeksos, ar 11% ienesīgumu gadā, šī pati summa 2019. gada beigās būtu sasniegusi jau 2,3 miljonus dolāru.

Kas noticis “ienesīgāko” prezidentu prezidentūras laikā?

Bils Klintons (ASV prezidents no 1993. līdz 2001. gadam, demokrāts)

Klintona kampaņā bija solījums atdzīvināt ASV ekonomiku. Eksperti norāda, ka 1990. gados Klintons “mantojumā saņēma faktiski ideālus ekonomiskos nosacījumus” fondu tirgus bumam, kad inflācija bija mazāka par trim procentiem. Sava pirmā prezidentūras termiņa sākumā Klintons īstenoja dažādus likumus par nodokļu paaugstināšanu, bet Federālās rezerves palielināja procentu likmi federālajiem fondiem no 3,25% 1994. gada janvārī līdz 5% gadu vēlāk.

Ekonomiskā izaugsme palēninājās, taču inflāciju izdevās noturēt zemā līmenī.

“Kad inflācijas spiediens mazinājās, kļuva iespējams aizvadīt pirmo desmitgadi biržās, kas noslēgusies ar izaugsmi,” norāda eksperti.

Tiesa gan, ekonomiskā izaugsme biržās sākās vēl pirms Klintona prezidentūras. Tā, piemēram, vētraina tehnoloģiju uzņēmumu attīstība, kā arī tādu kompāniju parādīšanās kā “Amazon” un “Google” fondu tirgum ļāva sasniegt rekordlielu līmeni, radot milzīgu burbuli. Federālo rezervju priekšsēdētājs Alans Grinspens brīdināja par “iracionāla līmeņa entuziasmu” vēl 1996. gadā – vēl vairākus gadus pirms tam, kad šis burbulis plīsa. Tomēr – 2000. gadā fondu tirgos sākās lielas pārmaiņas, jo burbulis plīsa, un, piemēram, “Nasdaq” piedzīvoja krahu.

Baraks Obama (ASV prezidents no 2009. līdz 2017. gadam, demokrāts)

Kad Obama stājās prezidenta amatā, valsts bija gatava iziet no krīzes dziļākā punkta. Pēc Džordža Buša jaunākā prezidentūras procentu likmes bija zemas, bet Federālās rezerves veica lielu naudas iepludināšanu ekonomikā. Savukārt Kongress pieņēma likumus par plašu finansiālo palīdzību.

2009. gada vidū ASV atguvās pēc recesijas un atradās ilgākās ekonomiskās izaugsmes perioda vēsturē pašā sākumā. Ekonomikas pozitīvais kāpums Obamas laikā bija saistāms ar neskaitāmām tehnoloģiskajām inovācijām, ienākumu augšanu un procentu likmju saglabāšanu zemā līmenī, kas ļāva fondu tirgum sasniegt jaunas virsotnes. Obamas laikā fondu tirgus ienesīgums bija 182%.

Kas noticis “neizdevīgāko” prezidentu prezidentūras laikā?

Ričards Niksons (prezidents no 1969. līdz 1974. gadam, republikānis)

Niksona priekšteča Lindona Džonsona prezidentūras laikā sākās stingrības ieviešana monetārās politikas jomā. Tas, savukārt, radīja mērenu recesiju, kas sakrita ar Niksona stāšanos amatā (1969. un 1970. gadā). ASV ekonomika cieta no stagflācijas – augstas inflācijas, lēnas ekonomiskās izaugsmes un augsta bezdarba apvienojuma.

1970. gadā, gadu pirms ASV pilnībā atteicās no zelta standarta, Niksons parakstīja pavēli, kas iesaldēja algu izaugsmi, tādējādi mēģinot apturēt inflācijas pieaugumu.

“Tas bija ļoti netipisks lēmums republikāņu prezidentam. Tas izrādījās nepareizs, un jau drīz šis lēmums faktiski izgāzās,” norāda eksperti.

1973. gadā arābu valstu naftas embargo noveda pie strauja naftas cenu pieauguma, bet Votergeitas skandāls 1974. gada oktobrī vispār pielika punktu Niksona prezidentūrai. Šajā laikā – no 1969. līdz 1974. gadam “S&P 500” indeksa vērtība samazinājās teju divas reizes. Šajā laikā bija arī ar divciparu skaitli rakstāma inflācija un recesija, kas sākās 1973. gada rudenī un ilga 16. mēnešus. Tādējādi kopējais ienesīgumu apjoms Niksona laikā samazinājās par 20%.

Džordžs Bušs jaunākais (prezidents no 2001. līdz 2009. gadam, republikānis)

Kad Bušs jaunākais ieņēma savu amatu, fondu tirgus vēl nebija atguvies no tehnoloģiju uzņēmumu uzpūstā burbuļa sprādziena, kas sākās jau Klintona laikā.

“Viņam vienkārši nevarēja paveikties – brīdis, kad Bušs stājās amatā, bija ārkārtīgi neveiksmīgs, jo viņš mantoja fondu burbuli vēl no sava priekšgājēja Klintona. Burbuļa plīšanas sekas un recesija iedzina Bušu stūrī,” sacīja investīciju eksperts Sems Stovals.

Kad Grinspens un Federālās rezerves metodiski no 2004. līdz 2006. gadam sāka celt procentu likmes, ekonomika sāka lēnām atgūties. Tomēr tuvāk Buša otrā termiņa beigām, kad procentu likmes pārsniedza 5%, Federālās rezerves sāka likmes strauji samazināt, kas kļuva par vienu no nekustamā īpašuma burbuļa iemesliem.

“Tas radīja situāciju, kad parādījās dažādu standartu hipotēkas aizņēmumi, kas galu galā lika burbulim sprāgt un radīt finanšu krīzi,” norāda “Stack Financial Management” prezidents Džeimss Steks.

Viņš piebilst, ka Buša prezidentūras noslēgumā ASV atradās finanšu krīzes dziļākajā punktā, turklāt no tirgus bija spiestas aiziet senas un tradīcijām bagātas finanšu iestādes, kā “Bear Stearns” un “Lehman Brothers”, kas piedzīvoja sabrukumu. Kopumā akciju tirgus ienesīgums Buša laikā samazinājās par 40%.

Kā sokas pašreizējam ASV prezidentam?

Donalds Tramps (ASV prezidents kopš 2017. gada, republikānis)

Trampa ievēlēšanas brīdī ASV piedzīvoja ilgāku ekonomiskās izaugsmes periodu, kas ilga astoņus gadus. Pēc Trampa ievēlēšanas akciju tirgus vērtības pieauga cerībā, ka prezidents republikānis samazinās nodokļus un mazinās biznesa regulējumus. Sava prezidentūras termiņa sākumā Tramps to arī izdarīja.

Neraugoties uz Trampa izteikumiem par to, ka viņa vadībā ASV piedzīvo vislabākos laikus, statistika to neapstiprina.

“Ir ārkārtīgi grūti iedomāties, kā šis periods varētu būt veiksmīgākais fondu tirgus vēsturē. Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu un pandēmija visai sāpīgi ir iesitusi akciju vērtībām,” norāda Stovals.

Viņš piebilst, ka 2020. gada februārī ASV sākās recesija, kad lielākā daļa valstu saskārās ar karantīnu pandēmijas dēļ. Tomēr – kopš 2017. gada janvāra fondu tirgus ienesīgums ir bijis mērāms ar 43%, kas Trampu ierindo kā 8. “izdevīgāko prezidentu ekonomikai”.