Kairas "mirušo pilsēta" - kapsētas, kurās gadu simteņu garumā apglabāti sultāni, prinči, svētie un parastie iedzīvotāji - ir UNESCO pasaules mantojuma objekts. Dzenoties pēc straujākas ekonomiskās attīstības, Ēģiptes valdība caur kapsētām izbūvē lielceļus, par ko sašutumu pauduši kultūrvēsturisko bagātību aizstāvji.
Fotostāsts: automaģistrāles aprij Ēģiptes kultūrvēsturiskās bagātības (1)
Jūlijā Ziemeļu kapsētā ar buldozeriem tika nolīdzinātas kapavietas, lai dotu vietu jaunai ātrgaitas maģistrālei. To vidū bija vairāku slavenu rakstnieku un politiķu kapi, kā arī grezni 20.gadsimta sākumā celti mauzoleji.
Maģistrāles projekta ceļā ir arī 500 gadus vecas sultāna kapenes ar akmens kupolu. Lai arī tās nav nojauktas, domājams, ka nākotnē tās no abām pusēm apņems vairāku joslu lielceļš.
Vecākajā Dienvidu kapsētā nojaukti vairāki simti kapu. Šai vietai pāri stiepjas steigā uzcelts gaisa tilts. Tā paēnā tagad atrodas imama Leita mošeja, kas celta 9. gadsimtā.
Kamēr "mirušo pilsētā" strādā buldozeri, ģimenes steidzas pārbedīt savus tuviniekus. Citiem draud palikšana bez mājām - līdzās abām kapsētām dzīvo daudz cilvēku.
Kairas amatpersonas norāda, ka būvniecības gaitā neesot cietis neviens reģistrēts kultūras piemineklis. Iznīcinātās kapavietas piederot privātpersonām, kurām pienākas atlīdzība.
Taču vēsturnieki un arhitekti uzskata, ka amatpersonu skatījums ir pārāk šaurs, jo daudziem nojauktajiem objektiem bija vēsturiska vai arhitektoniska vērtība, turklāt jaunās automaģistrāles līdz nepazīšanai izmainīs gadu simteņiem pastāvējušo pilsētas ainavu.
"Tas ir pretrunā ar šīs vietas identitāti. Kapsētas ir neatņemama Kairas vēstures daļa kopš pašiem pirmsākumiem," uzsver arhitekte Maja al-Ibrašija.
Kairā un citās Ēģiptes pilsētās tiek īstenota agresīva ceļu un tiltu būvniecība, bieži vien nerēķinoties ar apkārtējo iedzīvotāju iebildumiem. Maijā pasaules uzmanību piesaistīja jauns tilts Gīzā, kas tika uzbūvēts tik tuvu līdzās augstceltnēm, ka to iedzīvotājiem nekas cits neatliek kā meklēt jaunas mājas.
Atbildīgās amatpersonas norāda, ka Kairā un Gīzā, kuras atrodas katra savā Nīlas pusē un kurās kopā dzīvo ap 20 miljoniem cilvēku, nepieciešams atslogot satiksmi un veidot ērtākus savienojumus ar reģioniem. Tā ir daļa no plašākas nacionālistiskas vīzijas par Ēģiptes nākotni, kurā plānots attīstīt turīgākus piepilsētu rajonus, kā arī uzcelt jaunu galvaspilsētu apmēram 45 kilometrus uz austrumiem no Kairas.
Būvdarbi senajās kapsētās pārvelk treknu svītru mēģinājumiem saglabāt Kairas unikalitāti, norāda aktīvisti. Abas kapsētas, kuras stiepjas vismaz trīs kilometru garumā uz ziemeļiem un dienvidiem no Kairas vecpilsētas, ir saglabājušās vairāku gadsimtu garumā. Ziemeļu kapsētu 14. un 15. gadsimtā gadsimtā sāka izmantot Ēģiptes Mameluku sultanāta politiskā elite. Dienvidu kapsēta ir vēl daudz senāka - to sāka izmantot 8. gadsimtā, neilgi pēc tam, kad musulmaņi iekaroja Ēģipti.
"Tā ir mirušo pilsēta, taču vienlaikus arī dzīvais mantojums. Ļoti svarīgi, lai tas netiktu pārrauts," saka mākslas vēsturniece Dina Bakuma, kura specializējas kultūras mantojuma aizsardzībā un uzturēšanā. "Pilsētas audekls ir pastāvējis ilgu laiku."
Gadsimtu gaitā kapsētām bijusi liela nozīmē cilvēku dzīvē. Līdz pat šai dienai ēģiptieši turp dodas apraudzīt tuvinieku kapus. Kādreiz sultāni rīkoja greznus gājienus caur Ziemeļu kapsētu. Slimību uzliesmojumu laikā Kairas iedzīvotāji tur sapulcējās, lai kopīgi lūgtu Dievu.
"[Dienvidu] kapsētā ir daudz apslēpto dārgumu, par kuriem tikpat kā neviens nezina," stāsta al-Ibrašija, kura to pētīja savā promocijas darbā. "Tur atrodami Osmaņu perioda kapakmeņi un svētnīca, kura izskatās mūsdienīga, taču ir minēta senajos ceļvežos."