No sintētiskajām putām darināts kosmosa kuģis Saulei tuvāko zvaigzni sasniegtu vien 185 gados (10)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Astronomy & Astrophysics”, zinātnieki aplēsuši, ka šāds kosmosa kuģis izmaksātu aptuveni vienu miljonu ASV dolāru, savukārt pati misija – aptuveni 10 miljonus dolāru.

Kosmosa kuģis būtu veidots no aerografīta. Tas ir uz oglekļa bāzēts putu materiāls un ir 15 tūkstošus reižu vieglāks par alumīniju. Tas ir pietiekami universāls un viegls, lai to varētu izmantot saules buru izgatavošanā, kas savukārt izmantotu Saules enerģiju, lai virzītos uz priekšu.

Gaisma sastāv no enerģijas, ko fiziķi dēvē par fotoniem. Tiem nav masas, tomēr tie sevī nes enerģiju un inerci. Kad fotons saskaras ar mērķi, enerģija un inerce tiek nodota tālāk kā neliels grūdiens. Lielākajā daļā gadījumu fotoniem nav nekādas ietekmes uz objektu, tomēr, ja šis objekts ir pietiekami viegls, tad fotoni to var virzīt uz priekšu ar ievērojamu ātrumu.

“Mēs atklājām, ka aptuveni vienu milimetru plānu aerografīta slāni gaisma var virzīt uz priekšu ar pietiekamu ātrumu, lai tas varētu izkļūt no Saules sistēmas,” izdevumam “Newsweek” komentēja pētnieki.

Pētnieku komanda atklāja – ja šī bura būtu 0,5 milimetrus plāna un tiktu palaista no Zemes, tad Marsu tā sasniegtu 60 dienās, bet Plūtonu vien 4,3 gados. Šis kosmosa kuģis varētu ceļot ar aptuveni 100 km/s lielu ātrumu. Salīdzinājumam zonde “Voyager 1” pašlaik no Saules attālinās ar 17 km/s lielu ātrumu.

Ja bura būtu 1 mikrometru plāna un tiktu palaista no vietas tuvāk Saulei, tad tā varētu sasniegt pat 6900 km/s lielu ātrumu, sasniedzot Centaura Proksimu vien 185 gadu laikā.

Pētnieki saka, ka vēl šāda veida kosmosa kuģi varētu izmantot, lai meklētu noslēpumaino devīto planētu – hipotētisku planētu, kas, iespējams, eksistē Saules sistēmas nomalē.