Kamerā neesot bijis, kur apgulties. "Pacēlu man uz galvas uzlikto maisu un teicu policistiem, ka rokudzelži ir tik cieši, ka man sāp roku locītavas," raksta Gapars. "Viņš uz mani dusmīgi kliedza:
"Ja vēlreiz noņemsi kapuci, es tevi nositīšu!" Pēc tam vairs neuzdrošinājos runāt. Es negribēju tur nomirt."
No pratināšanas telpām visu laiku esot skanējuši kliedzieni.
Kamerās bija nesanitāri apstākļi, kaut arī tolaik Ķīnā pilnā sparā plosījās Covid-19 uzliesmojums. Kad Gaparam un citiem ieslodzītajiem tika konstatēta ķermeņa temperatūra virs 37 grādiem, viņus aizveda uz citu kameru, kur visu nakti tika turēti vaļā logi un bija ļoti auksti. Jaunajā kamerā spīdzināšanas skaņas esot bijušas labāk dzirdamas.
Kad Gapars policijas iecirkņa bija pavadījis 18 dienas, ieslodzītie tika sasēdināti mikroautobusos un aizvesti uz nezināmu vietu. Gapars, kuram bija stipras iesnas, tika nodalīts no pārējiem un aizvests uz video redzamo ēku - tā dēvēto "epidemioloģiskās kontroles centru". Tur viņu ar rokudzelžiem pieķēdēja pie gultas, viņu apsargāja divi cilvēki.
Šķiet, ka varasiestādes Gapara mantās nebija pamanījušas mobilo tālruni. Nokļuvis jaunajā vietā, viņš vairākas dienas sarakstījās ar ģimeni, bet pēc tam ziņas pēkšņi aprāvās. Kopš tā laika Gapars vairs nav devis nekādu ziņu.
Varasiestādes nav ziņojušas par vīrieša atrašanās vietu vai ilgstošās aizturēšanas iemesliem.
BBC norāda, ka Gapara ziņu autentiskumu nešaubīgi pierādīt nav iespējams, taču raidorganizācijas aptaujātie eksperti uzskata, ka video redzamais šķiet atbilstošs patiesībai, īpaši fonā dzirdamie propagandas paziņojumi. "Siņdzjana nekad nav bijusi Austrumturkestāna," tie vēsta. "Separātistu spēki šeit un ārvalstīs ir politizējuši šo ģeogrāfisko terminu un aicinājuši apvienoties tos, kuri runā tjurku valodās un tic islāmam."