Lai gan Turcijas Republika pastāv jau kopš 1923. gada, valstī vēl arvien ir daudzi cilvēki, kuri jūsmo par agrāko Osmāņu impēriju un tās sasniegumiem. Stāsts par Svētās Sofijas (Ajasofijas) katedrāli un tās atkārtotu pārveidošanu par mošeju ir loģisks šīs sajūsmas apliecinājums, kurš savā ziņā parāda Turcijas moderno seju. Par Ajasofiju un Turcijas pasaules redzējumu portālam TVNET stāstīja Izmiras universitātes docents Serhuns Als.
Serhuns Als ir Izmiras universitātes Politikas zinātnes un starptautisko attiecību fakultātes docents. Doktora grādu ieguvis Jūtas universitātē ASV. Viņa akadēmiskās intereses ir saistītas ar identitātes, etniskā konflikta un drošības jautājumu analīzi Turcijas un kurdu attiecību kontekstā.
Kāda ir modernās Turcijas seja? Vai idejas par sekulāru valsti vēl arvien ir dzīvas?
Es teiktu, ka Turcija vēl arvien ir samērā eiropeiska Tuvo Austrumu valsts. Lai gan vairākums no tās iedzīvotājiem ir musulmaņi, Mustafa Kemala Ataturka mantojums vēl arvien dzīvo. Ja jūs aizbrauktu uz lielajām Turcijas pilsētām – Stambulu, Izmiru, Ankaru, jūs redzētu ļoti kosmopolītu sabiedrību – cilvēkus no dažādām valstīm un dažādiem sabiedrības slāņiem. Daudzas sievietes būs hidžābos, bet daudzas arī tos nevalkās. Situācija noteikti nav tāda kā Saūda Arābijā, Irākā, Sīrijā un Irānā un daudz kur citur mūsu reģionā.
Uzziņai:
Mustafa Kemals Ataturks bija viens no modernās Turcijas izveidotājiem un tās pirmais prezidents. Būdams spilgts nacionālisma piekritējs, Ataturks ieviesa vairākas būtiskas reformas ekonomikas un sabiedriskajā sfērā uz kuru pamata Turcija eventuāli kļuva par vienu no bagātākajām un spēcīgākajām Tuvo Austrumu valstīm. Piemēram, viņa laikā tika ieviests latīņu alfabēts, starptautiskās mērvienības, laika skaitīšana pēc Gregora kalendāra.