1994.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās pie varas nokļuva Aleksandrs Lukašenko, uzskatāmas par pirmajām un vienlaicīgi arī pēdējām vēlēšanām bijušajā padomju republikā, kuras kaut kādā mērā atbilda Rietumos pieņemtajai izpratnei par to, kādām jābūt brīvām un godīgām vēlēšanām. Tomēr, nonācis pie varas, Lukašenko atteicās to atdot, izveidojot autoritāru režīmu, kas nodrošināja viņa pārvēlēšanu arī visās četrās nākamajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.
Raidorganizācija RFE/RL atskatās uz visām iepriekšējām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un nozīmīgākajiem notikumiem, kas ar tām saistīti.
1994
1994.gadā Aleksandrs Lukašenko bija 39 gadus vecs “cilvēks no malas” - bijušais kolhoza vadītājs, kurš sevi pozicionēja, kā cilvēku no tautas. Pirmajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās kopš Padomju Savienības sabrukuma Lukašenko savu priekšvēlēšanu kampaņu balstīja uz cīņu ar korupciju valdībā un inflācijas ierobežošanu. Viņš vēlēšanās pārliecinoši triumfēja, iegūstot aptuveni 80% balstu un pārspējot toreizējo Baltkrievijas premjerministru Vjačeslavu Kebiču.
“Šis bija pirmās pilnībā demokrātiskās vēlēšanas Baltkrievijā,” toreiz norādīja Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Aleksandrs Abramovičs.
Vēlēšanu rezultātus toreiz ar piesardzīgu optimismu uztvēra arī ASV komisija drošībai un sadarbībai Eiropā.
“Baltkrievijas vēlētāju noraidītā vecā stila nomenklatūras vadība, pat par labu nezināmam lielumam Lukašenko, ir mazs, toties pirmais solis plašākas demokrātijas un brīvā tirgus sistēmas virzienā,” teikts 1994.gada jūlijā sagatavotā komisijas ziņojumā.
Tomēr pēc vēlēšanām Lukašenko ilgi nevilcinājās un sāka demokrātisko institūciju pakāpenisku ierobežošanu.
1995.gadā Lukašenko izsludināja referendumu, kurā bija ietverti arī tādi jautājumi kā - vai noteikt krievu valodai oficiālās valsts valodas statusu; vai apstiprināt jaunus nacionālos simbolus, ieskaitot karogu un ģerboni, kas lielā mērā atgādina Baltkrievijas PSR simbolus; vai sākt ciešāku ekonomisko integrāciju ar Krieviju un vai konstitūcijā būtu nepieciešams veikt grozījumus, kas ļautu prezidentam vienkāršāk atlaist parlamentu.