Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību. 

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka

NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes,"

tajā pausts. 

Vēstules autori norāda, ka tādējādi nekustamo īpašumu nozare, kas jau pašlaik cīnās ar ievērojamiem zaudējumiem Covid-19 krīzes ietekmē, tiks iedzīta vēl lielākos zaudējumos nepārdomātas un netālredzīgas rīcības rezultātā. Šādas izmaiņas radīs arī papildus izmaksas citu nozaru komersantiem, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums komercdarbības nodrošināšanai. 

Tāpat uzņēmēju organizācijās vērš uzmanību, ka jaunās kadastrālas vērtības ir pretrunā ar ekonomikas loģiku, kur krīzes apstākļos ekonomisko attīstību stimulē, nevis pasliktina vēl vairāk, kā rezultātā varētu sekot darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un apturēti investīciju projekti.

Uzņēmēju organizācijās vērš uzmanību, ka Latvijas galvaspilsēta Rīga jau patlaban ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu.

 Latvijā jau patlaban nekustamā īpašuma nodoklis ir ievērojami augstāks kā Lietuvā un Igaunijā un, to paaugstinot vēl vairāk, ārvalstu investori saviem projektiem vēl vairāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu. 

Vēstules autoru skatījumu minētās nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu Latvijas kaimiņvalstīs, ar kurām valsts konkurē investīciju piesaistē. Investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūst vēl mazāk konkurētspējīga.

"Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir bāze NĪN aprēķinam, kategoriski iebilstam pret jebkādām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķinā pirms nav mainītas NĪN aprēķina likmes, kā arī izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un šo izmaiņu ietekme uz uzņēmējdarbības veikšanu kopumā," vērsa uzmanību vēstules autori.

Uzņēmēju organizācijās kadastrālo vērtību aprēķina izmaiņas aicina pieņemt tikai un vienīgi vienlaikus nosakot izmaiņas NĪN aprēķina likmēs, kā arī nodrošināt ar vispārējo inflācijas likmi vai izmaiņām citos nodokļos samērojamas nodokļu sloga izmaiņas. Uzņēmumiem ir jādod laiks pielāgoties, kā arī Latvijā jāievieš citās valstīs noteikto kārtību, ka jaunās izmaiņas attiecas tikai uz jaunajiem īpašniekiem, saglabājot esošajiem īpašniekiem līdzšinējo kadastrālo vērtību. 

Tāpat, vēstules autoru ieskatā, Latvijā jāsaglabā un jāuzlabo konkurētspēja Baltijas mērogā, jāsekmē īpašuma atjaunošana un energoefektivitāte - ievērojams nodokļu kāpums jaunām vai renovētām ēkām nesekmē to atjaunošanu.

Uzņēmēju organizāciju ietekmē jāņem vērā Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma sektoru. Tā kā atkopšanās no pandēmijas aizņems aptuveni divus gadus, nodokļu izmaiņas jāplāno vismaz no 2023.gada. 

Ņemot vērā šīs dienas apstākļus, kadastrālo vērtību metodoloģijai ir nepieciešams izvērtēt Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgus cenām un izmaiņas nozarē. Laikā, kad ir ievērojams ekonomikas kritums, nodokļi ir nevis jāceļ, bet jāsamazina, uzskata vēstules autori.

Uzņēmēju organizācijās arī norāda, ka kadastrālās vērtības pieaugums jaunajiem dzīvokļiem nekādi neveicina un nestimulē arī jaunu dzīvokļu būvniecību, bet gan liek nekustamā īpašuma attīstītājiem pārdomāt ieceres investēt Latvijā. 

Vēstules autori arī vērš uzmanību, ka kadastrālās vērtība pēc pārrēķina nesen reģistrētos dzīvokļos pieaugs vairāk nekā piecas reizes, kas nozīmē 3-5% dzīvokļu cenu pieaugumu, jo daudzdzīvokļu nama attīstītājam ir jāmaksā NĪN no kadastrālās uzmērīšanas lietas līdz dzīvokļa pirmajai pārdošanai. Tamdēļ būs nepieciešams lielāks līdzfinansējums kreditēšanas jomā, līdz ar to var ciest arī Attīstības finanšu institūcijas "Altum" Mājokļu garantiju programma. 

"Jauno dzīvokļu cenu kāpums nozīmētu mazākam iedzīvotāju lokam iespēju tos iegādāties, tātad arī mazākas iespējas tos būvēt.

Cietīs jaunās ģimenes un visi tie, kas pēdējos gados ir centušies uzlabot savus mājokļus vai tikai plāno to darīt,"

norāda vēstules autori, vēršot uzmanību, ka nesamērīgs NĪN pieaugums tādējādi negatīvi ietekmētu mūsdienu dzīves prasībām atbilstošu

mājokļu pieejamību Latvijā, kas ir pretrunā ar Ekonomikas ministrijas noteiktajām prioritātēm. 

Uzņēmēju organizācijas vēstulē atgādina par OECD pētījuma rezultātiem saistībā mājokļu pieejamību Latvijā, kur secināts, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā. Arī Valsts kontroles šogad publicētais ziņojums par situāciju mājokļu tirgū un apsaimniekošanā apliecina, ka liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda ir kritiskā stāvoklī.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, kadastrālās vērtības izmaiņas drīkst ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023.gadu "Ņemot vērā augstāk minēto, aicinām nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nemainīt līdz 2023. gadam un to izmaiņas pieņemt tikai kopā ar izmaiņā nekustamā īpašuma nodokļa likmēs," pausts vēstulē.

Uzņēmēju organizācijas arī aicina izveidot darba grupu Finanšu ministrijā, piesaistot Ekonomikas un Tieslietu ministriju pārstāvjus, lai kopīgi ar nekustamā īpašuma nozari un uzņēmēju organizācijām izstrādātu kopējā nodokļu sistēmā veiksmīgi iekļaujošus priekšlikumus NĪN reformai, kas rezultētos Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumā un investīciju vides uzlabojumos.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai.

Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.

Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.

Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Bordāns iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.