Brīvdienu maršruts ⟩ Kurzemes viduslaiku pilis (2)

Pēc daudzām pārbūvēm, īpašnieku maiņām, kariem un nemieriem 1977. gadā tika uzsākta Šlokenbekas atjaunošana. Mūsdienās muižu ir iespējams aplūkot gida pavadībā, nobaudīt muižas labumus, degustēt Kurzemē darinātus vīnus no augļiem un ziediem, svinēt jubilejas, kāzas un citus svētkus. Muižas bijušās dzīvojamās ēkas desmit zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās izvietots Ceļu muzejs.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Rīgas domkapitula Dundagas pils

Atšķirībā no pārējām šeit aprakstītajām pilīm Dundagas pili cēla Rīgas bīskapija. Tā palika Rīgas domkapitula īpašumā arī pēc 1253. gada, kad kuršu zemes tika galīgi sadalītas starp Kurzemes bīskapiju un Livonijas ordeni. Protams, Kurzemes bīskapijai tas nebija pa prātam, un Dundaga kļuva par iemeslu daudziem strīdiem.

Precīzas ziņas par pils celšanas laiku nav saglabājušās. 1753. gadā Arnta hronikā kā pils celšanas gads tiek minēts 1249. Tas padara Dundagas pili par vienu no senākajām Kurzemē.

Pils atrodas uz pussalas, kuru veido uzplūdinātā Pāces upe. Kad pils bijusi pilnīgi uzbūvēta, tai bijuši trīs dzīvojamie korpusi. Pilī tolaik bija iespējams iekļūt tikai caur priekšpili, ejot garām visam mūrim un vēršot pret to ar vairogu neaizsargāto labo plecu.

Savā ilgajā mūžā pils vairākkārt pārbūvēta un divas reizes nodegusi. Pils sākotnējās sienas tagad var aplūkot tikai no iekšējiem gaiteņiem.

Dundagas pilī mitinās arī viens no slavenākajiem pašmāju piļu spokiem - Zaļā jumprava. Teika vēsta, ka tā bijusi pils dārznieka meita, kura slepus noskatījusies rūķīšu kāzās pils zālē un drīz pēc tam nomirusi, bet joprojām ik pa brīdim sastopama pils gaiteņos.

Mūsdienās Dundagas pils ir vērienīgu svētku, kāzu izrīcību, ekskursiju, vietējo gardumu degustāciju, ērtu un lētu naktsmītņu vieta. Pilī atrodas arī Mākslas un mūzikas skola.

Vienā no ekspozīciju telpām apskatāma pils agrāko īpašnieku galerija, kā arī neliela izstāde ar fotoattēliem un zīmējumiem par dažādiem pils būvniecības posmiem.

Pils pirmajā stāvā kopš 2008. gada redzama pastāvīgā ekspozīcija «Krokodilu ligzda» - par populāro novadnieku, kādreizējo krokodilu mednieku un opālu racēju Austrālijā Arvīdu Blūmentālu (1925. - 2006.), filmas «Krokodils Dandijs» prototipu.

Šovasar pilī noslēdzās rekonstrukcijas darbi - tikušas atjaunotas vairākas telpas, kas atvēlētas amatniecības un mājražotāju produkcijas popularizēšanai. Otrajā stāvā tapusi jauna ceremoniju zāle ar terasi, izstāžu zāle un telpas audējām.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Ventspils ordeņa pils

Šī ir vienīgā kādreizējā kuršu apdzīvotajā teritorijā celtā ordeņa pils, kura pilnībā saglabājusies līdz mūsdienām, tiesa gan, pazuduši priekšpils nocietinājumi, un pils ārpuse daudzo pārbūvju rezultātā ir mainījusies. Livonijas ordeņa laikos pils ne vien kontrolēja stratēģiski svarīgo Ventas ūdensceļu un ostu tās grīvā, bet arī kalpoja par mītni komturam, kura rokās bija visa apgabala militārā un saimnieciskā vara. Tiek uzskatīts, ka tā būvēta 13. gadsimta 90. gados.

Pils daudzkārt paplašināta un pārbūvēta, cietusi gan poļu-zviedru karā, gan Pirmajā pasaules karā. Pirmās republikas laikā tajā atradās cietums, kas likvidēts tikai 20. gadsimta 60. gados.

Kopš 2001. gada pilī atrodas Ventspils muzejs. 2011. gadā notika pils restaurācijas otrā kārta, kuras laikā atjaunotas otrā stāva telpas – kapela, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kapitula zāle un virsvārtu telpa. Muzejā regulāri notiek mākslas un vēstures tēmām veltītas izstādes, koncerti un citi kultūras pasākumi.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Kurzemes bīskapijas pils Ēdolē

Ēdole ir vienīgā Kurzemes bīskapijas celtā pils, kura vēl ir apdzīvojama. Tā vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, atjaunota un pārbūvēta. Savu pašreizējo izskatu pils ieguva 19. gadsimta 30. gados, kad atbilstoši tā laika modei tika izveidotas neogotiskās fasādes.

Jau minētā Arnta hronika apgalvo, ka pils celta 1275. gadā. Pils bijušo īpašnieku Bēru pēcteči savulaik rakstīja, ka tā būvēta laikaposmā no 1264. līdz 1276. gadam.

Pils atrodas Vankas upītes krasta stāvās nogāzes malā. No pārējām trim pusēm to reiz sargāja gari un dziļi nocietinājumu grāvji. 1583. gadā pils izturēja poļu karaspēka aplenkumu, savukārt 17. gadsimta sākumā tā daļēji izdegusi, iespējams, zviedru uzbrukuma laikā. Domājams, ka drīz pēc tam pils pārvērsta par greznu muižnieku mītni ar plašām dzīvojamajām un reprezentācijas telpām.

Lielākās pārmaiņas pils piedzīvoja 1835. - 1840. gada pārbūves laikā un pēc tam 1905. gada nemieros, kad tā gandrīz pilnībā tika nodedzināta un pēc tam atjaunota. Padomju laikos pilī atradās invalīdu nams, vēlāk Mākslas akadēmijas studentu radošā darba nometne.

Pils pagalms ir iemūžināts Rīgas kinostudijas 1985. gada filmā "Emīla nedarbi".

Mūsdienās pils ir privātīpašums, kur notiek izstādes, publiski un individuāli pasākumi un koncerti.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Aizputes ordeņa pils

Pēc Kurzemes pakļaušanas Livonijas ordenis uzsāka uzbrukumus kuršu kaimiņiem prūšiem un žemaišiem. Līdz ar šādas karadarbības aizsākšanu, ļoti lielu nozīmi ieguva Livonijas - Prūsijas kara un tirdzniecības ceļš. Tas sākās Rīgā un caur Tukumu, Kandavu un Sabili veda uz Kuldīgu un tālāk caur Aizputi, Grobiņu un Klaipēdu uz Prūsiju. Rūpējoties par ceļojošo kareivju un tirgotāju drošību, ordenis visa šā ceļa garumā sāka būvēt atbalsta pilis. 

Aizputes pils būvēta laikaposmā starp 1276. un 1300. gadu. Sākotnēji gan tas bijis tikai neliels kvadrātveida nocietinājums ar diviem novērošanas torņiem. Lielāku apjomu, kas ļautu šim nocietinājumam saukties par pili, Aizputes cietoksnis ieguva vien 15. gadsimtā un vēl vienu pārbūvi piedzīvoja 17. gadsimtā. Zīmīgi, ka turpat netālu - otrā Tebras krastā jau kopš 1234. gada slējās Kurzemes bīskapijas pils, ar kuru ordenim ik pa brīdim veidojās saspīlētas attiecības.

Kad 16. gadsimta sākumā Livonijas - Prūsijas ceļš zaudēja savu nozīmi, uz tā esošās pilis no aizsardzības būvēm pārsvarā kļuva par noliktavām. Tomēr 1665. gadā pils bijusi jau atjaunota un tajā apmeties hercoga Jēkaba garnizons un lielgabalnieku komanda. Vēlāk pils stipri cietusi poļu-zviedru karā un atkal atjaunota. Tomēr 19. gadsimtā pils atkal bijusi sliktā stāvoklī un īpašnieki dzīvojuši netālu uzceltajā jaunajā kungu mājā.

Šobrīd ir sākusies Aizputes pils konservācijas būvdarbu 1.kārta - tiek atjaunotas un nostiprinātas pils mūru bīstamās vietas, un lielākā daļa logu aiļu tiek aizmūrētas, lai novērstu to tālāku sabrukšanu.

Pirmās kārtas būvdarbos notīrīs, atdalīs un izpētīs apaugumu un būvgružus; atjaunos un nostiprinās pils mūru bīstamās vietas; pastiprinās pagraba pārseguma kolonnas; par trešdaļu saīsinās bīstamo skursteni; izbūvēs pamatus konstrukcijai, kas noturēs jumtu, kā arī apmeklētāju laipu pils austrumu korpusā. Tādējādi Aizputes pili šobrīd iespējams aplūkot tikai no ārpuses.