Ko darīt ar prostitūtām? (77)

Kāda ir pašreizējā situācija?

Latvija ir viena no tām valstīm, kurā prostitūcija ir legāla, bet ar zināmiem ierobežojumiem. Citās valstīs ir dažādi modeļi, ir valstis, kur ir atļauta prostitūcija, bordeļu darbība.

Vienlaikus ir valstis, kurās prostitūcija ir aizliegta. Pilnīgs prostitūcijas aizliegums ir Lietuvā. Tāpat ir valstis, kurās vispār pagaidām nav regulējumu. Zviedrijā saistībā ar prostitūciju soda tikai klientu.

Vai ir zināms, cik Latvijā ir prostitūtu?

Latvija ir pilnībā parakstījusi un pievienojusies ANO konvencijai. Viens no punktiem paredz, ka valstī nedrīkst tikt veikta nekāda uzskaite. Pēc pievienošanās mēs valstī vairs prostitūtas neuzskaitām. Atsevišķas prostitūtas gan ir sodu reģistrā, jo pārkāpušas ierobežojumus, taču prostitūtas kā tādas mēs neuzskaitām.

Vai prostitūcija ir tik liela problēma, kura nekavējoties būtu jārisina, proti, ieviešot izmaiņas, kuras paredz, ka tiek sodīts pircējs?

Manuprāt, pašlaik pamata ieviest ziemeļu valstu modeli nav. Zviedrija, kurā ieviests šāds modelis, ir pietiekami bagāta valsts. Ieviešot modeli, tika ieguldīts ievērojams apjoms līdzekļu, lai šo problēmu risinātu sociālā plāksnē.

Prostitūcija ir sociāla problēma, tāpat jāstrādā ar tiem, kuri pērk prostitūtas.

Protams, mēs varam daudz ko aizliegt, taču jādomā par to, kā mēs to regulēsim. Jābūt mehānismam, kā aizliegto kontrolēt.

Kāpēc mēs esam pret? Tāpēc, ka,

šo “rūpalu” aizliedzot, tas nonāks pagrīdē. Organizētai noziedzībai būs lielāka peļņa.

Runājot ar Zviedrijas kolēģiem, secināts, ka klientu sodīšana pirmajā gadā darbojās labi, prostitūcija bija teju izskausta.

Taču pēc kādiem četriem pieciem gadiem kopš modeļa ieviešanas prostitūcija atgriezusies iepriekšējās sliedēs, vienīgi – prostitūcija pazudusi no ielām.

Ir bijuši gadījumi Latvijā, kad zvana prostitūtu klienti, kuri anonīmi ziņo par iespējamiem pārkāpumiem.

Pateicoties šādai informācijai, ir sākti kriminālprocesi pret personām, kuras bija piespiedušas personu strādāt, sniegt pakalpojumus.

Ieviešot modeli, kurā soda klientu, šādas informācijas nebūs, jo pastāvēs bažas par iespējamu sodu.

Kopumā neticu, ka panāksim 100% likumpaklausību. Piemēram, Šveice - augsts dzīves līmenis -, taču arī pie viņiem tiek pastrādāti dažādi noziegumi.

Aktīvi strādājot, esam aizvēruši teju visus masāžas salonus, kuri piedāvāja arī seksuāla rakstura pakalpojumus. Taču noziedznieki nesnauž.

Pašlaik Rīgā vien ir atsevišķi gadījumi, kad velorikšu vadītāji un taksometru šoferi piestrādā par savedējiem. Šī problēma, kas bija iepriekš, teju ir izskausta. Arī šobrīd, runājot ar tūristiem, kafejnīcu īpašniekiem, var saprast, kā šī vairs nav problēma - uz ielām neviens vairs neuzbāžas.

Tiesa, šobrīd kriminālie elementi, kuri no šī rūpala cenšas gūt labumu, spēruši soli uz priekšu, proti,

sākuši veidot tā dēvētos džentlmeņu klubus, kur ir stingrs “face control” un iekšā var tikt tikai caur pazīšanos.

No ielas tāpat iekšā tikt nevar.

Šādos klubos iespējams saņemt arī seksuāla rakstura pakalpojumus par samaksu. Šādi klubi ir mūsu redzeslokā, strādājam, vācam pierādījumus, lai personas varētu tikt sodītas.

Ir vairāki klubi, kas jau ir slēgti sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju. Viena lieta ir zināt, ka šāds klubs darbojas, otra lieta ir savākt pienācīgi daudz pierādījumus, lai varētu kluba darbību apturēt.

Ja kāds mēģina pārmest, sakot, ka ir konkrēta adrese, tur darbojas klubs, sakām, ka viņu tā uzreiz nevar aizvērt -

mēs strādājam likuma ietvaros, lai tiktu savākti pierādījumi.

Tāpat suteneri sākuši izmantot modernās tehnoloģijas. Pats suteners pat nav redzams - jāiegulda liels darbs, lai to visu atklātu.

Cik izplatīta ir narkotisko vielu lietošana prostitūtu vidū?

Uz ielām Latvijā strādā “vietējās” - tādas, kuras šādus pakalpojumus sniedz regulāri -, kā arī tādas, kuras to dara reti. Šobrīd redzams, ka uz ielām palikušas personas ar atkarībām. Viss, kas saistāms ar dzīvokļiem, klubiem - tur principā personas ar atkarībām darbu nevar dabūt.

Piemēram, klubos cenas ir mērāmas vairākos simtos, pat tūkstošos par pakalpojumu. Neviens sevi cienošs klubs nepieļaus, ka pie viņiem strādā persona, kurai ir problēmas ir ar narkotikām. Klienti var izteikt pretenzijas, zaudēts kluba prestižs.

Vai Latvijā darbojas prostitūtas arī no citām valstīm?

Jā, pārsvarā no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, bet ir bijuši gadījumi, kad fiksētas transpersonas arī no Brazīlijas un citām eksotiskām valstīm.

Neviena no ārzemniecēm netika fiksēta darbā uz ielas, tās visas bija dzīvokļu vai slēgta tipa klubu piesegā darbojošās prostitūtas.

Pašlaik sodus par nelikumīgu prostitūciju piemērot nevar

Politiķu nevienprātības dēļ no 1.jūlija vairs neeksistē regulējums, kas ļautu administratīvā kārtā sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju, proti, 1.jūlijā Latvijā stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, līdz ar to Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēja spēku.

Jaunais likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.

Attiecībā uz prostitūciju šāds likums tā arī netika ieviests, kas nozīmē, ka pašlaik nav regulējuma, kas ļautu administratīvi sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju.

Mehānisma neesamība būtisku ietekmi nerada

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis TVNET sacīja, ka pēdējo mēnešu laikā nevarētu teikt, ka ielu prostitūciju būtu ietekmējis fakts, ka pašlaik policijai nav mehānisma, lai pārkāpējus sauktu pie atbildības. Proti, gan iedzīvotāju zvanu un iesniegumu skaits, gan policistu novērotais liecina, ka pārkāpumi palikuši iepriekšējā līmenī.

Lai gan par nelikumīgu protitūciju pašlaik nevar saukt pie atbildības, policija iedzīvotājus aicina ziņot par katru novēroto pārkāpumu, jo kārtības sargi tik un tā dosies uz notikuma vietu ar mērķi novērst pārkāpumus. Turklāt

iedzīvotāju sniegtā informācija palīdz policijai labāk izprast faktisko situāciju pilsētā un plānot turpmāko darbu.

Rīgas pašvaldības policija ir gatava kontrolēt jebkuru no regulējuma versijām, kuru pieņems Saeima. Proti, policija ir gatava strādāt gan tad, ja sods būs paredzēts pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam, vai abiem. Galvenais, lai būtu mehānisms noteikumu kontrolei, nevis kā pašlaik - noteikumi pastāv, bet instrumentu to kontrolei policijai nav, norādīja Sadovskis.

Kāds regulējums bija līdz šim?

Līdz šim Administratīvo pārkāpumu kodekss par Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu paredzēja naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro.

Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi paredz, ka ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai. Tāpat noteikumi paredz, ka personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu.

Tāpat noteikumi paredz, ka personai aizliegts nodarboties ar prostitūciju, ja minētā dzīvojamā telpa atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, tajā atrodas nepilngadīgais un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā telpā vai konkrētajā mājā.

Personām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu. Tāpat noteikumi paredz, ka izklaides un atpūtas iestāžu vadītāji nodrošina, lai šajās iestādēs netiktu piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi.

Seksuālos pakalpojumus arī aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.