Perevoščikovs uzteica Murjāņu Sporta ģimnāzijas rīcību, ka,
pateicoties skolas administrācijas iniciatīvai, saslimšana atklāta pietiekami ātri.
Viņš piebilda, ka saslimšanas simptomi bijuši astoņiem no desmit bērniem, turklāt tie bija pietiekami viegli un nav radušās bažas par hospitalizācijas nepieciešamību.
"Tas apliecina, ka slēgtos kolektīvos, arī bērnu vidū, infekcija var izplatīties ļoti strauji.
Tas norāda, ka nevar nepievērst uzmanību pat viegliem simptomiem
un, ja to ir vairāk kā divi gadījumi, tas ir signāls rīcībai un iemesls konsultēties ar speciālistiem un veikt izmeklējumus," uzsvēra speciālists.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule norādīja, ka šobrīd ministrijas rīcībā
nav indikāciju, kas pēc šī gadījuma liktu pārskatīt jaunā mācību gada uzsākšanas plānus,
jo Murjāņu Sporta ģimnāzijā nenorisinājās vispārējs izglītības process, bet gan riteņbraukšanas un citu sporta veidu treniņi. "Ir pāragri šo gadījumu reducēt uz visu izglītības sistēmu," viņa norādīja, pievilstot, ka IZM šos jautājumus neizlemj vienpusēji, bet sadarbībā ar Veselības ministriju un SPKC.
Arī Perevioščikovs sacīja, ka šajā gadījumā inficēšanās notikusi slēgtā grupā, kurā bērni kopā ceļo, uzturas un veic visas ikdienas aktivitātes, tāpēc to nevar attiecināt uz izglītības procesu kopumā. Viņš pauda cerību, ka tā izrādīsies tikai vienas grupas problēma un pārējie bērni izglītības izstādē nebūs skarti.
Vērtējot situāciju kopumā, Perevoščikovs sacīja, ka globālā mērogā situācija ir optimistiskāka nekā pirms nedēļas, jo saslimstības pieaugums ir apstājies, toties Eiropas Savienības valstīs kopumā redzams, ka saslimstība pieaug katru dienu. Salīdzinot iepriekšējo septiņu dienu rādītājus, kad konstatēti 70 000 inficēšanās gadījumu, ar iepriekšējo nedēļu, redzams 22% pieaugums, kas novērots gandrīz katru dienu, un Baltijas valstis nav izņēmums.