Sašutumu par šo reformu sociālajos tīklos paudis Ādažu novada opozīcijas deputāts Gundars Bojārs (Zaļā partija). Adrešu sakārtošanas ietvaros viņa mājas “Mēnesgaismas” pārtaps par Ataru ceļu 42.
Viņaprāt, atsakoties no māju nosaukumiem, Latvija zaudēs daļu savas kultūras identitātes: "Nosaukumu piešķiršana mājām ir tāda kultūras sastāvdaļa.
Ceļojot pasaulē, es stāstu, ka mums mājām ir vārdi, un tas izsauc apbrīnu un cieņu. Tā ir kultūras daļa," uzskata Bojārs.
Ādažu novada domē skaidroja, ka adrešu sakārtošana norit jau divus gadus un līdz šim pašvaldība neesot saņēmusi iebildumus ne no iedzīvotājiem, ne no deputātiem.
Reforma esot nepieciešama, lai atvieglotu orientēšanos apkārtnē, kas īpaši svarīgi ne vien iebraucējiem un kurjeriem, bet arī operatīvajiem dienestiem.
“Kā piemēru varu minēt, kā redzams kartē – bijušā dārziņu kooperatīva vietā ir sabūvētas mājas ar nosaukumiem “Vītoli” un atšķirīgu numerāciju. Bet tajā pašā laikā Ādažos ir arī Vītolu iela. Tādēļ operatīvajam transportam, atsaucoties uz izsaukumu, var rasties samulsums – vai jādodas uz Vītolu mājām vai Vītolu ielu,” piemērus minēja Ādažu novada domes pārstāve Monika Griezne.
Ādažu novadā jau bijusi sāpīga pieredze, kad tieši nesakārtotās adresācijas dēļ ugunsdzēsēji nokavē ierašanos īstajā izsaukuma vietā.
Turklāt šādu adrešu sakārtošanu, tostarp atteikšanos no māju nosaukumiem, paredz valdības noteikumi. 2015. gadā pieņemtajos Adresācijas noteikumos teikts – pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, ēkām jāpiešķir numuri ar piesaisti ielas nosaukumam.