Nekustamo īpašumu attīstītāji uzsāk miermīlīgu protestu pret plānoto kadastrālās vērtības reformu

No šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas PLACE ELEVEN, dzīvokļu un biroju ēkām Jaunajā Teikā, augstceltnes Z Towers, kā arī biroju ēkas “Blaumaņa centrs”, viesnīcas Hotel Bergs un tirdzniecības centriem Origo un Galleria Riga.

Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti.

Nekustamā īpašuma nodokļu apmērs rodas no divām komponentēm – kadastrālās vērtības un NĪN likmes. Mainīt kādu no komponentēm bez kopējas politikas ir kļūdaini, jo šāda rīcība ieguldītājiem, tostarp ārvalstu investoriem, sūta bīstamu signālu par pēctecības un ilgtermiņa politikas trūkumu attiecībā uz vitāli svarīgu nozari, kas sabiedrības un valsts attīstībā var dot būtisku pienesumu.

“Baltā karoga akciju rīkojam, jo vēlamies pievērst uzmanību valsts paviršajai un nekoordinētajai politikai attiecībā pret investoriem būtisku jautājumu.

Vēlamies šo tēmu pacelt augstāk dienas kārtībā un aicināt Ministru kabinetu uzņemties iniciatīvu prognozējamas ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa politikas izstrādē,” komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Ja paskatāmies uz nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvaru no IKP Baltijas valstīs, jau tagad Latvijā redzam pārāk lielu atkarību no NĪN ienākumiem. Igaunijā tie ir 0.2% no IKP, Lietuvā 0.3%, bet Latvijā 0.7%. Ja nodokļu slogs Latvijā pieaugs, investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūs vēl mazāk konkurētspējīga. Investīcijas birojos, biznesa pakalpojumu centros, ražotnēs, viesnīcās, loģistikas centros un citos objektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā un Tallinā, un abas kaimiņu galvaspilsētas turpinās mūs apsteigt,” piebilst Mārtiņš Vanags.

Atbilstoši NĪAA datiem, pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 tūkstoši kvadrātmetri biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 tūkstoši kvadrātmetri jaunu biroju telpu.

Biroju ēku attīstība, kas vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var sekmēt valsts attīstību. Tāpēc NĪAA ieskatā NĪN nepalielināšana komerciālajām platībām ir minimālā programma, kas nepieciešama turpmākai nekustamā īpašuma nozares attīstībai.