/nginx/o/2020/08/07/13258515t1h3309.jpg)
Mitrenes mēdz uzskatīt par kaitēkļiem - ja tās nonāk mājoklī, tās patiesi var sastrādāt nedarbus un pabojāt kartupeļu, ābolu un citu augļu vai dārzeņu krājumus. Tomēr, ja tās ieraugi kompostkaudzes, vecu celmu vai lapu kaudzes tuvumā, priecājies - šie vēžveidīgie ir lieliski palīgi satrūdēšanas veicināšanā.
Ja kādreiz ir gadījies pārcelt lielāku akmeni no dārza dobes vai rakt komposta kaudzi, dažkārt var izdoties ieraudzīt veselu armādu ar mitrenēm. Daudziem šie dzīvnieki raisīs riebumu, tomēr mitrenēm ir neskaitāmi daudz priekšrocību.
Mitrenes ir vēžveidīgi dzīvnieki nevis kukaiņi, kā tos sākotnēji varētu nodēvēt, kas ir vieni no retajiem šīs dzīvnieku kārtas pārstāvjiem, kas evolūcijas ceļā ir pielāgojušies dzīvei sauszemē. Kopumā Latvijā dzīvo 20 dažādu sugu mitrenes, bet sastopamākā ir parastā mitrene. Šie dzīvnieki nekož, nedzeļ un nepārnēsā slimības, tādēļ tie nav bīstami cilvēkiem.
Mitrenes ir slavenas ar sanitāra lomu dabā - tās pārtiek no puvuša koka, lapām, arī dzīvnieku izkārnījumiem un citiem organiskajiem atkritumiem, tādējādi palīdzot tiem ātrāk sadalīties. Prāgas Čārlza universitātes 2008. gada pētījumā skaidrots, ka mitrenes, uzņemot organiskos atkritumus, efektīvi palielina mikroorganismu dažādību augsnē, proti, bagātina kompostu.
Šiem vēžveidīgajiem pie sirds iet smagie metāli, kas atrodami gan pūstošā organiskajā materiālā, gan augsnē - ne velti mitrenes var izdzīvot vietās, kur ir liels svina, kadmija vai arsēna piesārņojums. Zinātnieki novērojuši, ka mitreņu gremošanas trakts smagos metālus pārvērš kristāliskā, cilvēkiem un augiem nekaitīgā vielā, tādējādi attīrot augsni no piesārņojuma.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)