Ķīnas Iekšējās Mongolijas varas iestādes pieņēmušas lēmumu no ārpasaules izolēt kādu ciematu pēc tam, kad kāds šī ciemata iedzīvotājs nomira no buboņu mēra, vēsta ASV raidorganizācija CNN.
Ķīna buboņu mēra dēļ noslēdz ciematu Iekšējā Mongolijā
Cilvēks nomira pagājušajā svētdienā Baotou slimnīcā, bet ceturtdien pilsētas varas iestādes apstiprināja, ka viņa nāves iemesls ir buboņu mēris.
Varas iestādes sīkāk nekomentēja to, kā tieši mirušais cilvēks inficējies ar buboņu mēri.
Pēc pacienta nāves varas iestādes pieņēma lēmumu noteikt karantīnu Sudzji Sjiņcuņas ciematā, kur dzīvoja no mēra mirušais cilvēks.
Visiem ciemata iedzīvotājiem veikti buboņu mēra testi, kuri izrādījušies negatīvi. Tāpat visās ciemata mājās tiekot veikta dezinfekcija.
Karantīna noteikta vairāk nekā 30 cilvēkiem, kas bijuši kontaktā ar mirušo iedzīvotāju.
Savukārt reģionā, kurā atrodas ciemats, līdz gada beigām būs spēkā trešā līmeņa mēra trauksmes līmenis. Tas ir otrais zemākais no kopumā četriem trauksmes līmeņiem.
Šis ir otrais buboņu mēra gadījums un pirmais buboņu mēra nāves gadījums, kas Ķīnā reģistrēts šogad.
Iepriekšējais gadījums arī tika reģistrēts Iekšējā Mongolijā.
Buboņu mēri izraisa bakteriāla infekcija. Buboņu mēris var būt nāvējošs, tomēr to iespējams ārstēt ar antibiotikām.
Buboņu mēris ir izplatītākā mēra forma, kas ļoti reti izplatās no cilvēka uz cilvēku. Šo slimību izplata inficētas blusas, bet ar to var inficēties, arī nonākot saskarsmē ar inficētu dzīvnieku audiem.
Trešā līmeņa brīdinājums paredz aizliegumu medīt un uzturā lietot dzīvniekus, kas var pārnēsāt mēri. Brīdinājums ar nosaka, ka cilvēkiem ir pienākums nekavējoties ziņot varas iestādēm par iespējamajiem saslimšanas gadījumiem.
Buboņu mēra gadījumi pasaulē tiek reģistrēti regulāri. Piemēram, 2017.gadā Madagaskarā ar buboņu mēri inficējās vairāk nekā 300 cilvēki.
Eksperti gan noraida iespēju, ka pasaule varētu piedzīvot plašu buboņu mēra epidēmiju.
14.gadsimtā buboņu mēra jeb Melnās nāves epidēmija Eiropā, Āfrikā un Āzijā nogalināja aptuveni 50 miljonus cilvēku. Savukārt 19.gadsimtā mēra epidēmijā Ķīnā un Indijā dzīvību zaudēja vairāk nekā 12 miljoni cilvēku.
Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, ar buboņu mēri pasaulē katru gadu saslimst 1000 līdz 2000 cilvēku.