Gliemežu ēsma pieskaitāma pie augu aizsardzības līdzekļiem, ko nedrīkst izmantot upes tuvumā, kur patlaban izveidojusies lielākā populācija.
"Tas būtu jādara valstiskā līmenī - jāizstrādā rīcības plāns, ko mēs darām, ko mēs varam atļauties," uzskata Avota.
Spānijas kailgliemežu atradnes Latvijā apstiprinātas vairāk nekā 60 vietās, bet vēl gandrīz 30 ir pagaidām nepārbaudītas invāzijas vietas.
Spānijas kailgliemeži ir līdz 14 centimetriem gari, masīvi un nedaudz saplacināti, oranžā vai brūnganā krāsā.
Tie ir nakts radījumi, kas kļūst aktīvāki līdz ar krēslas iestāšanos un turpina būt aktīvi līdz rītam. Lietainā laikā tie aktivitāti turpina arī dienā. Spānijas kailgliemeži ēd visu,
tie galvenokārt barojas ar augiem, bet labprāt ēd arī citus bezmugurkaulniekus, tajā skaitā savus sugasbrāļus,
liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā publicētā informācija.
Spānijas kailgliemezis ir nevēlams dārzā, jo siltākā laikā kļūst aktīvāks un intensīvi sāk baroties un apēd kultūraugus. Tie strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, kad sāk dēt olas.
Gliemji dzīvo vienu gadu, tāpēc to dzīves uzdevums ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju.
Viens īpatnis vasaras sezonas laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pārnēsāt slimību ierosinātājus,
kamdēļ var saslimt kultūraugi un mājlopi, kā arī ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas invadē suņus un kaķus.
Ja tie ieviesušies dārzā, cīņa jāsāk laikus, iznīcinot pēc iespējas lielāku Spānijas kailgliemežu skaitu, iekams tie sāk vairoties un dēt olas.
Invazīvo sugu apkarošana ir darbietilpīgs un ilgs process, kurš nebeidzas ar vienu apkarošanas reizi, norāda speciālisti.
Bez ķīmisko sugas ierobežošanas metožu lietošanas nelielā teritorijā un mazdārziņos viena no efektīvākajām sugas ierobežošanas metodēm ir nolasīt tos ar rokām vai mehāniski iznīcināt. Spānijas kailgliemeži dārzā jānolasa vēlu vakarā vai agri no rīta, un tos var pāršķelt ar jebkuru asu priekšmetu. Tos var izķert arī ar lamatām vai paslēptuvēm - mitrumā un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni izvietojot priekšmetus, piemēram, dēļu gabalus, burkas, zem kuriem jāievieto barība.