Vasaras darbi Bauskas novadā: bērni spaiņiem vien lasa Spānijas kailgliemežus (1)

Gailīšu pagastā nodarbinātajiem skolēniem ierasto kapļu un grābekļu vietā šovasar izsniegti spaiņi Spānijas kailgliemežu lasīšanai, kas apsēduši pagasta peldvietu, centra puķudobes un zālienu.

Jaunieši atzīst, ka darbs nav grūts, bet diezgan pretīgs un prasa lielu vērību.

Gliemežu lasīšana kļuvusi par ierastu lietu arī piemājas zaļumos.

Bauskas novadā oficiāli apstiprinātas piecas Spānijas kailgliemežu atradnes. Gailīšu pagastā tie jau pirms vairākiem gadiem redzēti peldvietā, bet tagad invāzija kļuvusi daudz plašāka.

Augustā Spānijas kailgliemeži visintensīvāk dēj olas, tāpēc jācenšas panākt, lai to būtu pēc iespējas mazāk.

Tam gan nepieciešams krietni vairāk darbaroku, tāpēc tiek apsvērta iespēja rīkot pagasta talku.

Cīņu ar Spānijas kailgliemežiem uzsākuši arī iecavnieki. Šeit gan tiek izmantotas citas metodes - pirms trim nedēļām Iecavas parkā visas celiņu maliņas nobērtas ar īpašām granulām, par ko apmeklētājus brīdina uzraksti. Gliemeži pazuda, taču nu sāk parādīties no jauna. Būtu nepieciešams granulas kaisīt otrreiz, taču par to jālemj pašvaldībai, jo tas nav lēts pasākums - viens 10 kilogramu maiss maksā ap 75 eiro, skaidro Iecavas novada pašvaldības dārzkopības speciāliste Sarmīte Avota.

Gliemežu ēsma pieskaitāma pie augu aizsardzības līdzekļiem, ko nedrīkst izmantot upes tuvumā, kur patlaban izveidojusies lielākā populācija.

"Tas būtu jādara valstiskā līmenī - jāizstrādā rīcības plāns, ko mēs darām, ko mēs varam atļauties," uzskata Avota.

Spānijas kailgliemežu atradnes Latvijā apstiprinātas vairāk nekā 60 vietās, bet vēl gandrīz 30 ir pagaidām nepārbaudītas invāzijas vietas.

Spānijas kailgliemeži ir līdz 14 centimetriem gari, masīvi un nedaudz saplacināti, oranžā vai brūnganā krāsā.

Tie ir nakts radījumi, kas kļūst aktīvāki līdz ar krēslas iestāšanos un turpina būt aktīvi līdz rītam. Lietainā laikā tie aktivitāti turpina arī dienā.  Spānijas kailgliemeži ēd visu,

tie galvenokārt barojas ar augiem, bet labprāt ēd arī citus bezmugurkaulniekus, tajā skaitā savus sugasbrāļus,

liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā publicētā informācija. 

Spānijas kailgliemezis ir nevēlams dārzā, jo siltākā laikā kļūst aktīvāks un intensīvi sāk baroties un apēd kultūraugus. Tie strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, kad sāk dēt olas.

Gliemji dzīvo vienu gadu, tāpēc to dzīves uzdevums ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju.

Viens īpatnis vasaras sezonas laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pārnēsāt slimību ierosinātājus,

kamdēļ var saslimt kultūraugi un mājlopi, kā arī ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas invadē suņus un kaķus. 

Ja tie ieviesušies dārzā, cīņa jāsāk laikus, iznīcinot pēc iespējas lielāku Spānijas kailgliemežu skaitu, iekams tie sāk vairoties un dēt olas.

Invazīvo sugu apkarošana ir darbietilpīgs un ilgs process, kurš nebeidzas ar vienu apkarošanas reizi, norāda speciālisti. 

Bez ķīmisko sugas ierobežošanas metožu lietošanas nelielā teritorijā un mazdārziņos viena no efektīvākajām sugas ierobežošanas metodēm ir nolasīt tos ar rokām vai mehāniski iznīcināt. Spānijas kailgliemeži dārzā jānolasa vēlu vakarā vai agri no rīta, un tos var pāršķelt ar jebkuru asu priekšmetu. Tos var izķert arī ar lamatām vai paslēptuvēm - mitrumā un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni izvietojot priekšmetus, piemēram, dēļu gabalus, burkas, zem kuriem jāievieto barība.